Lai Baltkrievijā notiktu brīnums, opozīcijai jāstrādā, nevis jācer uz «haļavu», secina publicists Vladimirs Mackēvičs
Pirmdienas, 20.decembra, rīts Minskā. Vairākiem opozīcijas aktīvistiem, ar kuriem esmu ticies pēdējās dienās, telefona numurs uz laiku slēgts. Daudzās organizācijās naktī viesojušies vīri «civilā», kā šeit apzīmē VDK darbiniekus. Sāp galva. Varbūt no saaukstēšanās, bet varbūt belziena dēļ, kuru svētdien Minskas Neatkarības laukumā dabūju pa pakausi no kāda «civilā». Beidzot izdodas sazvanīt publicistu Vladimiru Mackēviču (54). Viņš Baltkrievijā ir slavens ar to, ka sakot tautai lietas, ko tā negrib dzirdēt. To saka mans draugs Igors Mariničs, kura tēvs ir bijušais Baltkrievijas vēstnieks Latvijā un 2001.gada prezidenta vēlēšanu opozīcijas līderis Mihails Mariničs. Starp citu, publicists Mackēvičs Atmodas laikā dzīvojis Latvijā, pat darbojies Godmaņa valdības izveidotā nacionālo lietu departamentā.
Par spīti sniegputenim, abi ar Igoru dodamies ceļā un pusdienlaikā iebraucam privātmāju pagalmā. Mūs sagaida sirms kungs ar bārdu. Vienojamies par interviju pie kafijas turpat mājīgajā virtuvē. Kafija svaiga, tikko no jaunas pakas. Tad jau arī domām jābūt svaigām. Tā arī ir. Biju gaidījis tipiska opozicionāra viedokli, bet saņēmu realitātes pļauku tieši sejā.
Vladimirs uzskata, ka opozīcija diemžēl ir nokavējusi īsto brīdi, kad salīdzinoši demokrātiskās priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija visreālākā iespēja uzrunāt savus vēlētājus. Tā vietā iznācis čiks! Opozīcijas spēki Baltkrievijā sadalījās starp daudziem līdzvērtīgi vājiem kandidātiem, tāpēc visi jau zinājuši, ka Lukašenko atkal uzvarēs. Bet kā tad protesti? Pats savām acīm redzēju, kā «civilā» tērptie vīri svētdien spārdīja sievietes, vecus cilvēkus, nemaz nerunājot par jauniešiem. Laukumā tūkstoši vienā balsī kliedza «Lai dzīvo Baltkrievija!», «Ticam! Ceram! Uzvarēsim!». Vai tā nav liecība, ka tauta beidzot varētu sacelties pret vadoni? Vladimirs mani atvēsina. Protams, daļa cilvēku cerēja uz brīnumu. Taču brīnumi atnāk pie tiem, kas daudz strādā, nevis cer uz «haļavu». Viņš uzskata, ka opozīcijai vienkārši bija kaut kādā veidā jāreabilitējas par neveiksmīgo, vājo un nepārdomāto priekšvēlēšanu kampaņu. Cilvēku protestiem nebija vadītāju (daļa no viņiem jau bija izolēti) un skaidru prasību, līderi nevadīja pūli, bet sekoja tam. Vēlāk Vladimira blogā izlasu trāpīgu salīdzinājumu – nav jābrīnās, ka rudenī nav ražas, ja vasarā lauku jau apsēduši kaitēkļi vai pavasarī vispār nekas nav iesēts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.