Kampars: TEC-2 rekonstrukcijas izmaksas ir objektīvas • IR.lv

Kampars: TEC-2 rekonstrukcijas izmaksas ir objektīvas

25
Mārtiņš Zilgalvis, F64

Izmaksas ir tik lielas, jo iekārtas ražo vien pāris uzņēmumu

AS "Latvenergo" īstenotā Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projekta izmaksas ir "objektīvas", trešdien intervijā Latvijas Radio atzinis ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība").

Ministrs norādīja, ka sākotnēji arī viņam radās šaubas par projekta izmaksām, kas esot būtiski lielākās nekā līdzīgām stacijām, piemēram, Krievijā. Tāpēc kopā ar starptautiskajiem partneriem veikta rūpīga izmaksu analīze, kas apstiprinājusi, ka tās ir pamatotas. Izmaksas ir tik lielas, jo specifiskās iekārtas ražo tikai dažas kompānijas.

“Pēdējos divos, trijos gados tieši šo iekārtu cena atbilstoši pieprasījumam visā pasaulē un šīs te lielās koģenerācijas iekārtas ražo tikai pāris kompānijas pasaulē. Šai gadījumā tā ir “General Electric” – amerikāņu kompānija, vācu “Siemens”,” sacīja Kampars.

Kā ziņots, par projektu publiski izskanējušas šaubas. Piemēram, Eiropas Komisijai (EK) iesniegts Rīgas Tehniskās universitātes profesores Dagnijas Blumbergas parakstīts dokuments, kura mērķis ir apturēt termoelektrocentrāles rekonstrukciju. Iepriekš "Dienas Bizness" rakstīja, ka dokumenta iesniedzējiem ir aizdomas, ka valsts atbalsts TEC-2 nav saskaņos ar EK. Ekonomikas ministrija gan šos pārmetumus atspēkoja.

Tāpat Somijas kompānija "Wartsila" publiski izteica šaubas, ka ir izvēlētas efektīvākās tehnoloģijas.

Kā ziņots, TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta paredz aizvietot divas morāli un tehniski novecojošas koģenerācijas iekārtas ar kombinētā cikla bloku. "Latvenergo" iepriekš norādījusi, ka bez iekārtu atjaunošanas būtu apdraudēts gan Latvijas, gan Rīgas elektroapgādes drošums. Novecojušās iekārtas stingrāku vides prasību un zemās efektivitātes dēļ 2014.gadā tiktu slēgtas un TEC-2 elektriskā jauda samazinātos par 220 megavatiem (MW), bet siltuma jauda – par 406 MW.

Plāns paredz, ka energobloka izbūve tiks pabeigta 2013.gada otrajā pusē. Rekonstrukcija izmaksās aptuveni 360 miljonus eiro (250 miljonus latu), iepriekš ziņoja "Dienas Bizness".

Komentāri (25)

mxblack 15.12.2010. 09.59

Diemžēl mums jau ir ļoti rūgta pieredze gan sakarā LG pārdošanu, kad 5litru balongāzes cena no agrakiem 60 sant. ir uzkapusi līdz 3 Ls un turpina kāpt, gan sakarā ar e-talonu ieviešanu, kad biļetes cena no 20 sant. uzlēca uz 50 sant un gals vēl nav redzams,gan kad paši dabūjam samaksāt 39 Ls par iespēju vispār skatīties TV un tad vēl maksāt kabeļtelevīzijas cenu par paketēm, kad šāda apraide faktiski izmaksā dfaudz lētak. Tika salēgti visādi viltīgi un skatītajiem neizdevīgi līgumi ar blēžu firmām, kuras tagad šādi rauš milzu peļņu. Valdība nestrāda iedzīvotaju, bet atsevišķu blēžu interesēm, bet mums ar saviem nodokļiem to ir jāuztur. Mēs neticam ka arī šeit ir godīgi noslēgti līgumi par iekārtu iegādi un ka faktiski netiksim pēc tam apzagti ar nenormāliem elektrības tarifiem, kad atkal faktiski atdosim savu naudu, lai blēžu firmas varētu no tās gūt astronomiskus ienākumus.

+15
-1
Atbildēt

0

mary75 15.12.2010. 10.46

Nu malači, ja kaut ko var uzcelt vēl dārgāk, kā tas objekts maksā Krievijā, kur otkatu lilums svārstās no 30 līdz 70%, tad Latviju var apsveikt, turpinam “progresēt”.
Nu dabīgi, Miķelsons un tie, kas aiz viņa stāv, to visu paveikuši, un Kamparam neatliek neko citu darīt, ka izlikties, ka viss ir normāli, jo neko labot jau viņš tur tāpat nespēj.

+8
-2
Atbildēt

0

shots 15.12.2010. 09.43

Izmaksas ir tik lielas, jo specifiskās iekārtas ražo tikai dažas kompānijas – šis iespārda. Tad sanāk, ka mēs esam izvēlējušies tādas tehnoloģijas, kuras ražo daži, KĀPĒC? Vai tik šis nebija Miķelsona uzdevums, iepirkt “specifiskās iekārtas”. Kampars laikam ignorē ekonomikas pamatlikumu, alternatīvās iekārtas un kapitāla atdeve, riski utt. Par piemēru varu minēt gāzes pieaugošās cenas. Ko tad LV darīs, kad beigās sapratīs, ka ar malku kurināt ir lētāk.

+7
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu