Brigmanis: nākamā gada budžetā nav strukturālo reformu
Pašvaldību lietu ministrijas darbinieki saņēmuši darba uzteikumus. Uz apvienoto ministriju aizies strādāt 131 cilvēks, bet bez darba paliks viena piektā daļa jeb 36 ministrijā strādājošie, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apvienošana ar Vides ministriju dos 1,2 miljonu latu ietaupījumu.
Tā ir viena no strukturālajām reformām, kas tiek piesaukta, taču "De facto", aptaujājot politiķus, atklāja, ka valdības koalīcijas pārstāvjiem ir atšķirīga izpratne par to, kas ir strukturālās reformas. Virkne vadošo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu noliedz strukturālo reformu esamību 2011.gada budžetā, pretēji „Vienotības” deputātiem.
10.Saeimas deputāti no ZZS Augusts Brigmanis, Andris Bērziņš un Juris Klaužs pauda viedokli, ka strukturālo reformu 2011.gada budžetā nav. Pēc Brigmaņa teiktā, ir jāpārdomā, kas ir tas, ko šobrīd daudzi mēģina ietilpināt zem jēdziena strukturālās reformas.
Vairāki politiķi, tostarp Jānis Strazdiņš (ZZS) un Ints Dālderis („Vienotība”) kā pirmo no reformām nosauca ministriju apvienošanu. Savukārt „Vienotības” deputāti kā redzamāko strukturālo reformu piemēru sauc pārmaiņas nodokļu sistēmā, kā arī dotācijās un pabalstos.
Vienas pieturas aģentūra, e-pakalpojumi valsts pārvaldē un ģimenes pabalsta maksāšana tikai trūcīgajiem – tās ir budžetā iezīmētās pārmaiņas, ko no tribīnes nosauca premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”). De facto norādīja, ka Latvijā jāgaida spriedums no starptautisko naudas aizdevēju puses, kas tad ir un kas nav strukturālo pārmaiņu nesošs pasākums nākamā gada budžetā. Viņu viedoklis mēdz būtiski atšķirties no mūsu politiķu viedokļa, norādīja De facto.
Komentāri (8)
andrisskrastins 12.12.2010. 23.00
Bet arī es gribu saprast, ko piemēram žurnālisti, SVF, ES domā ar vārdiem strukturālās reformas. Krēslu pārkātošana uz Titānika?
Es piemēram par strukturālu reformu uzskatītu e-lietu pilnīgāku ieviešanu. Paveiktais par spīti klupieniem un nepareizu tehnoloģiju izvēlei tomēr ir sācis nest kaut kādus augļus. Taču tas ir jānoved līdz galam – ir jāspēj samazināt nepieciešamie ierēdņu pakalpojumi, it īpaši papīru pārkrāmēšanas jomā. Taču ir skaidrs, ka budžeta kontekstā tur gada laikā nekādus maģiskos skaitļus par ietaupījumiem nevarēs uzburt.
Piekrītu, ka pabalstu principu pārkārtošana (tikai patiesiem trūkumcietējiem) arī būtu novērtējama kā strukturāla reforma – tikai to neviens negrib, jo sekos bļāvieni, ka apspiež proletariātu. Man pietiek ar to, ka ik pēc katriem budžeta griezieniem ikviens sola skriet uz ST.
Vēl paradokss ir tāds – prasam strukturālas reformas, mazu efektīvu pārvaldi, bet piemēram pieprasām sākumdeklarēšanos visiem iedzīvotājiem. Vai izmeklētāju un prokuroru skaitu palielināšanu korupcijas gadījumu izmeklēšanai. Un tajā pašā laikā maksājam kukuļus un raustam plecus “a ko, tādi laiki”.
0
dita ādmine 13.12.2010. 02.53
Kaapeec tikai 36?
2
Aivars Krauklis > dita ādmine 13.12.2010. 07.44
Tāpēc, ka pa visām valsts aģentūrām tikai tik vien jaunu vietu sagudrots
0
Ilze Nagla > dita ādmine 13.12.2010. 11.11
Tāpēc ka kaut ko apvienojot ir jāpārskata procesi, jāoptimizē, jādomā, ko var darīt ar mazāku darbinieku skaitu un ko var nedarīt vispār, jo apvienošana tam ir labs pamats, nevis vienkārši jāsamazina tie darbinieki, kuru funkcijas abās iestādēs pārklājās, piemēram, grāmatvedība. Tad deputātiem par strukturālajām reformām būtu ko teikt nevis kult tādu sviestu kā vakardien De facto.
0
janazakovica 13.12.2010. 00.11
pasvaldibu lietu ministija ists TP pereklis tapec ir likvidejama
0