Ļoti gribas cerēt, ka pēc budžeta pieņemšanas turpināsies darbs pie valsts strukturālajām reformām. Valsts attīstību ļoti var paātrināt, izmantojot tā sauktās “sviras” (James Martin “Meaning of the 21st Century”) – samazinot birokrātiskās procedūras, racionāli investējot izglītībā. Tas nemaksā daudz, bet dod katalizatoram līdzīgu efektu.
Minētais autors labi parāda valstu noieto ceļu no aptuveni vienādām starta pozīcijām līdz mūsdienām.
Lai kādus reveransus Dombrovskis taisa, 2/3 ir pārvērtušās par 1/3. Tāpēc uzskatu Dombrovski par meli, jo pat īsi pirs pirmās budžeta versijas paziņošanas, Dombrovskis to publiski pauda. Budžets patreizējā variantā ir mazriska budžets – valdībai, bet ne Latvijai. Tas, manuprāt, ir tas sliktākais. Valdība ir izvēlējusies iet to pragmatsko ceļu , kur ieekonomēt ir visdrošāk. Neiemaksāt 2. pensiju fonda līmenī, piemēram, tak ir daudz drošāk, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Budžets ir tik “drošs”, ka par to pat satraucas tie, kam vajadzētu par to priecāties- SVF un EK. Savukārt mūsu Finansu ministrijas profesionalitāti raksturo nu jau mainītais auto nodoklis, precīzāk, čiks, kas no tā iznāca. Cik laika un līzdekļu netika izlietots, lai to pieņemtu, administrētu, bet ups, nesanāca. Vai esat dzirdējuši, ka kāds ir sodīts par to? Nē, FM “eksperti” turpina ar mums eksperimentēt. Ierēdnis turpina eksperimentēt ar visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas man atgādina Sociale Generale klerku, kas “paeksperimentēja” ar bankas naudu… Tur,par to nokļuva cietumā… Skumjākais, ka drošākais budžets nu galīgi nav optimālākais,valsti attīstošākais, lai ko mums Dombrovskis melotu.
Tā kā mani secinājumi ir divi:
Dombrovskis ir melis;
Latvija izkļūs no krīzes par spīti budžetam, nevis pateicoties tam;
Es šito budžetu uztveru kā nenovēršamu nelaimi, kā zemestrīci vai ugunsgrēku. Vainīgos mēs it kā sodījām, viņus praktiski neievēlot Parlamentā. Vairāk neko jau faktiski izdarīt nevaram. Valstij ir jāpastāv, bez budžeta tas nav iespējams. Manuprāt mani nelielie ienākumi no tās grišanas daudz necietīs un es izdzīvošu. Bet mani visvairāk kaitina tas, ka nu tie “sociālie partnei” ir sasparojušies uz lieliem protestiem tieši darba devēju un bagāto atbalstam. Praktiski neviens šos ākstus neatbalstīs. Tauta jau savu pateica vēlēšanās un gaida rezultātu, taustāmu rezultātu un ne jau rītu no rīta, bet garākā laika periodā. Bet visa tā cilvēku musināšana no arodbiedrības puses tikai parāda ar ko tie ir. Kad tiešām vajadzēja aizstāvēt tautu un valsti, tad šitie klusēja. Tagad klusējam mēs.
Aizdevējiem rūp aizsardzības ministrija un pensiju otrais līmenis, kas glabājas komercbankās, bet nerūp, piemēram, katastrofālais stāvoklis medicīnas pakalpojumu pieejamībā u. tml. Ko tas mums pastāsta?
Pensiju otrais līmenis rūp šodienas maksātājiem, cenšoties nodrošināties pret strādājošo skaita un speciālā budžeta samazinājumu viņu pensionēšanās laikā. To parādīja viedokļi par vēlmi samazināt šīs iemaksa apmēru budžeta veidošanas laikā. Šo viedokli atbalsta aizdevēji.
….valguna…nedaudz provokatīvs jautājums – kā pieaudzis Jūsu 2.pensijas līmeņa kapitāls, ko apsaimnieko bankas….var jau būt, ka Jums noveicies…un ir atrasts pareizais ieguldījumu fonds – padalieties ar informāciju!…līdz šim jūtams pieaugums nav manīts…bet bankām gan šis pasākums ir izdevīgs…
Ar zaudējumiem pensiju fondos izceļas viena visiem labi zināma banka un vēl pāris tai tuvu “seko”.
Ir bankas, kuras uzrāda labus rezultātus, šī informācija ir pieejama kā internetā tā klientu apkalpošanas centros.
…zanE… Es neteicu ka pieaudzis 2.līmeņa kapitāls. Šī nauda no pensiju iemaksām netiek “notērēta” solidāros maksājumos šodienas pensionāriem (arī man), bet tiek nolikta nākotnei.
Par bankām un +/-% izmaiņām jau ir cits stāsts.
ZanE, spried jau Tu loģiski, — protams, pensiju 2. līmenis vairāk jau kopš paša sākuma izskatījās banķieru lobija iebīdīts atbalsts bankām kā mazs kukuļņēmēju kuklītis, neliels apgrozījums. Toties, vērojot EK/aizdevēju reakciju, viņu nepatika pret šo ideju vispirms aug no neticības valdības spējai un gribai pēc strukturālajām reformām. (Svētīgi tepat blakus šodien atkal Mortenu Hansenu palasīt, tabulītes papētīt). EK, izskatās šobrīd vairs tik būtiski vēlas citzemju baņķierus lobēt, — EK/aizdevēji baidās, ka, struktūrreformas neveicot, šī valdība 2. pensiju fonda konsolidējumu vienkārši notrallinās, un EK tā baidīties ir pamats.
Budžeta shematisks attēls pieejams šeit http://fm.gov.lv/?lat/valsts_budzets. Valdības bizness ir tikai divi kvadrātiņi apakšējā kreisajā stūrī. Turklāt LV budžetu plāno pēc naudas plūsmas metodoloģijas, bet 6% mērķis ir pēc ESA95 metodoloģijas. Tādēļ 4.5% deficīts valsts konsolidētajā budžetā pēc naudas plūsmas metodoloģijas ir apmēram tas pats, kas 6% deficīts valsts konsolidētajā kopbudžetā pēc ESA95. Tā kā nekādas rezerves tur nav!
Atkal spēle ar cipariem. 4.5% nav nekāds samazinājums no 6%. Vai iekš 4.5% ir pašvaldības? Protams, ka nav! Vai 4.5% ir pēc ES metodoloģijas reķināts (pēc kuras ir noteikts mērķis 6%)! Protams, ka nav! Tur nav ieskaitītas ne ES fondu korekcijas (par to tiesu,par kuru naudu saņem, bet tekošajā gadā neiztērē, kas uzskaistina budžetu pēc naudas plūsmas rēķinot, bet pēc būtības uzlabojums nav, jo līdz ar finansējuma saņemšanu tiek uzņemtas arī izdevumu saistības), ne arī visi pārējie brīnumi.
1.5% ir buferis, jo budžeta makroekonomiskās prognozes neietver nodokļu paaugstināšanas ietekmi uz ekonomiku, ko ir grūti paredzēt. Pieļauju, ka nekādas rezerves nav, bet muļķīgi būtu uzrādīt 6% deficītu un nerēķināties ar nodokļu paaugstināšanas negatīvo efektu!
Latvijas kopējais ārējais netto parāds 2008.gada beigās pēc Latvijas bankas statistikas datiem pārsniedz 9 miljardus Ls. Treknākajā 2007.gadā ārējais parāds pieauga par 2,37 miljardiem. Dombrovska valdība ir pirmā, kuras laikā ārējais parāds samazinājies. Tiko publicēts, ka 3.ceturkšņa beigās tas sastāda 6991,1 miljonus. Tāpēc Latvijas ilgspējīgas attīstības vārdā visnotāļ atbalstāma arī budžeta deficīta samazināšana līdz 4,5% prasīto 6% vietā, jo par parādiem ir jāmaksā.
Spēja reizē samazināt gan ārējo parādu, gan budžeta deficītu ir pozitīvs signāls.
Saskaņā ar šie skaitļiem, Latvijas valsts ārējais parāds 2 gadu laikā ir samazinājies par aptuveni 2 miljardiem (LVL?).Ap 1000 Ls uz katru iedzīvotāju, zīdaiņus un pensionārus ieskaitot. Tātad, mēs tikai 2 gadu laikā esam spējuši ietaupīt (vismaz uz papīra) tikpat daudz, cik pārtērējām “treknākajā” gadā. Šo te tendenci ekstrapolējot nākotnē, varētu zīlēt, ka paies vien 5-6 gadi, un Latvijas valsts no visiem saviem parādiem būs brīva. Gribētos jau ticēt, bet izklausās kaut kā pārāk skaisti. It īpaši, ja ņemam vērā stingro tradīciju banku un finansu sektorā nesaukt lietas savos īstajos vārdos. Vai kāds varētu izskaidrot, no kurienes šis ārējā parāda samazinājums ir radies?
Un uz papīra jau viss izskatās skaisti – kādi mēs malači, 6% def. vietā panāksim 4,5%, tikai uz ko tad ietaupa?
Ir veiktas kādas strukturālas reformas?
Valsts aparāts ievērojami samazinājis savus tēriņus?
Samazinājums atkal skar sociāli jūtīgas lietas.
Pat aizdevēji ir pret samazinājumu medicīnas nozarei, uzskatot, ka efekts būs īslaicīgs, bet, vēlākie zaudējumi būs daudz lielāki, tikai mūsu reizēm cietpaurainā valdība, kas atsevišķos jautājumos spēj rēķināt tikai dienu uz priekšu, divas dienas – tas jau par sarežģītu, pastāv uz sava.
Un tas pie tā, ka situācija tur jau tagad ir katastrofāla.
Aizdevēji, izskatās, ir daudz humānāki un tālredzīgāki par mūsu bāliņiem.
Dzeris. Man atminjaa ir aizkjeeries info, ka Dombrovskis strukturaalaas reformas plaano beigt tuvaako dazhu gadu laikaa. Tas nav pasaakums, kuru var saplaanot pirms budzheta pienjemshanas, kur nu veel uz kaut kaadaam naakotnei rakstiitaatm prognozeem par reformu balstiit budzheta veidoshanu.
Imula17, var gadīties, ka to, kā rodas tik spoži cipari uzzināsim vienīgi nākamās valdības laikā, — ir jau mums te pieredze kopš 2004. gada ar tiešu Valda Dombrovska līdzdalību: 2003. gada nogalē premjers Repše kopā ar savu un savējo finansu ministru pieturēja PVN atmaksu lielajiem nodokļmaksātājiem, — ap jaungadda laiku Valsts Kases cipari/skaitļi tik smuk-k-ki izskatījās. Tagd mums ir premjers ar uzvārdu kā toreizējam finansu ministram: laikam jau vērts gaidīt pārsteigumus.
Nu jā, mums jau plāno tās reformas gadus divus vismaz.
Bet, Dombrovskis viens jau pie tā nav vainīgs.
Diemžēl, ne partneriem – ZZS, ne pārējiem, nevienam, kas pie varas, tās strukturalās reformas nav vajadzīgas, tāpēc šaubos, vai tās vispār veiks.
Birokrātija bremzēs jebkuras reformas, jo tā ieinteresēta neko nemainīt, un tāda politiska griba, lai šo pretestību pārvarētu, Latvijā nav.
Kādas reformas, ja pat galīgi atsaldēto Vilnīti novākt nav spējīgi.
Komentāri (30)
martins_spravniks 07.12.2010. 09.38
Ļoti gribas cerēt, ka pēc budžeta pieņemšanas turpināsies darbs pie valsts strukturālajām reformām. Valsts attīstību ļoti var paātrināt, izmantojot tā sauktās “sviras” (James Martin “Meaning of the 21st Century”) – samazinot birokrātiskās procedūras, racionāli investējot izglītībā. Tas nemaksā daudz, bet dod katalizatoram līdzīgu efektu.
Minētais autors labi parāda valstu noieto ceļu no aptuveni vienādām starta pozīcijām līdz mūsdienām.
0
Ieva 07.12.2010. 09.02
Lai kādus reveransus Dombrovskis taisa, 2/3 ir pārvērtušās par 1/3. Tāpēc uzskatu Dombrovski par meli, jo pat īsi pirs pirmās budžeta versijas paziņošanas, Dombrovskis to publiski pauda. Budžets patreizējā variantā ir mazriska budžets – valdībai, bet ne Latvijai. Tas, manuprāt, ir tas sliktākais. Valdība ir izvēlējusies iet to pragmatsko ceļu , kur ieekonomēt ir visdrošāk. Neiemaksāt 2. pensiju fonda līmenī, piemēram, tak ir daudz drošāk, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Budžets ir tik “drošs”, ka par to pat satraucas tie, kam vajadzētu par to priecāties- SVF un EK. Savukārt mūsu Finansu ministrijas profesionalitāti raksturo nu jau mainītais auto nodoklis, precīzāk, čiks, kas no tā iznāca. Cik laika un līzdekļu netika izlietots, lai to pieņemtu, administrētu, bet ups, nesanāca. Vai esat dzirdējuši, ka kāds ir sodīts par to? Nē, FM “eksperti” turpina ar mums eksperimentēt. Ierēdnis turpina eksperimentēt ar visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas man atgādina Sociale Generale klerku, kas “paeksperimentēja” ar bankas naudu… Tur,par to nokļuva cietumā… Skumjākais, ka drošākais budžets nu galīgi nav optimālākais,valsti attīstošākais, lai ko mums Dombrovskis melotu.
Tā kā mani secinājumi ir divi:
Dombrovskis ir melis;
Latvija izkļūs no krīzes par spīti budžetam, nevis pateicoties tam;
0
mxblack 06.12.2010. 22.07
Es šito budžetu uztveru kā nenovēršamu nelaimi, kā zemestrīci vai ugunsgrēku. Vainīgos mēs it kā sodījām, viņus praktiski neievēlot Parlamentā. Vairāk neko jau faktiski izdarīt nevaram. Valstij ir jāpastāv, bez budžeta tas nav iespējams. Manuprāt mani nelielie ienākumi no tās grišanas daudz necietīs un es izdzīvošu. Bet mani visvairāk kaitina tas, ka nu tie “sociālie partnei” ir sasparojušies uz lieliem protestiem tieši darba devēju un bagāto atbalstam. Praktiski neviens šos ākstus neatbalstīs. Tauta jau savu pateica vēlēšanās un gaida rezultātu, taustāmu rezultātu un ne jau rītu no rīta, bet garākā laika periodā. Bet visa tā cilvēku musināšana no arodbiedrības puses tikai parāda ar ko tie ir. Kad tiešām vajadzēja aizstāvēt tautu un valsti, tad šitie klusēja. Tagad klusējam mēs.
0
zs_berzgli 06.12.2010. 14.04
Aizdevējiem rūp aizsardzības ministrija un pensiju otrais līmenis, kas glabājas komercbankās, bet nerūp, piemēram, katastrofālais stāvoklis medicīnas pakalpojumu pieejamībā u. tml. Ko tas mums pastāsta?
6
girts_gansons > zs_berzgli 06.12.2010. 14.44
Pensiju otrais līmenis rūp šodienas maksātājiem, cenšoties nodrošināties pret strādājošo skaita un speciālā budžeta samazinājumu viņu pensionēšanās laikā. To parādīja viedokļi par vēlmi samazināt šīs iemaksa apmēru budžeta veidošanas laikā. Šo viedokli atbalsta aizdevēji.
0
andris902 > zs_berzgli 06.12.2010. 15.40
….valguna…nedaudz provokatīvs jautājums – kā pieaudzis Jūsu 2.pensijas līmeņa kapitāls, ko apsaimnieko bankas….var jau būt, ka Jums noveicies…un ir atrasts pareizais ieguldījumu fonds – padalieties ar informāciju!…līdz šim jūtams pieaugums nav manīts…bet bankām gan šis pasākums ir izdevīgs…
0
Janis > zs_berzgli 06.12.2010. 15.53
Ar zaudējumiem pensiju fondos izceļas viena visiem labi zināma banka un vēl pāris tai tuvu “seko”.
Ir bankas, kuras uzrāda labus rezultātus, šī informācija ir pieejama kā internetā tā klientu apkalpošanas centros.
0
girts_gansons > zs_berzgli 06.12.2010. 15.54
…zanE… Es neteicu ka pieaudzis 2.līmeņa kapitāls. Šī nauda no pensiju iemaksām netiek “notērēta” solidāros maksājumos šodienas pensionāriem (arī man), bet tiek nolikta nākotnei.
Par bankām un +/-% izmaiņām jau ir cits stāsts.
0
piziks > zs_berzgli 06.12.2010. 18.37
ZanE, spried jau Tu loģiski, — protams, pensiju 2. līmenis vairāk jau kopš paša sākuma izskatījās banķieru lobija iebīdīts atbalsts bankām kā mazs kukuļņēmēju kuklītis, neliels apgrozījums. Toties, vērojot EK/aizdevēju reakciju, viņu nepatika pret šo ideju vispirms aug no neticības valdības spējai un gribai pēc strukturālajām reformām. (Svētīgi tepat blakus šodien atkal Mortenu Hansenu palasīt, tabulītes papētīt). EK, izskatās šobrīd vairs tik būtiski vēlas citzemju baņķierus lobēt, — EK/aizdevēji baidās, ka, struktūrreformas neveicot, šī valdība 2. pensiju fonda konsolidējumu vienkārši notrallinās, un EK tā baidīties ir pamats.
0
andris902 > zs_berzgli 06.12.2010. 19.16
….par strukturālajām reformām, manuprāt, ļoti loģiski paskaidrojis “riņķī apkārt”… komentārā 18:33…
0
andris902 06.12.2010. 13.38
…rutkis…”Vai iekš 4.5% ir pašvaldības? Protams, ka nav!”….
…arī Tevis teikto var interpretēt kā spēli…kur ir pamatojums Tevis teiktajam?….
2
ineser > andris902 06.12.2010. 15.56
Budžeta shematisks attēls pieejams šeit http://fm.gov.lv/?lat/valsts_budzets. Valdības bizness ir tikai divi kvadrātiņi apakšējā kreisajā stūrī. Turklāt LV budžetu plāno pēc naudas plūsmas metodoloģijas, bet 6% mērķis ir pēc ESA95 metodoloģijas. Tādēļ 4.5% deficīts valsts konsolidētajā budžetā pēc naudas plūsmas metodoloģijas ir apmēram tas pats, kas 6% deficīts valsts konsolidētajā kopbudžetā pēc ESA95. Tā kā nekādas rezerves tur nav!
0
andris902 > andris902 06.12.2010. 16.12
…paldies par informāciju…bet nepiekrītu, ka pašvaldību budžets tur nav iekļauts…
0
ineser 06.12.2010. 13.20
Atkal spēle ar cipariem. 4.5% nav nekāds samazinājums no 6%. Vai iekš 4.5% ir pašvaldības? Protams, ka nav! Vai 4.5% ir pēc ES metodoloģijas reķināts (pēc kuras ir noteikts mērķis 6%)! Protams, ka nav! Tur nav ieskaitītas ne ES fondu korekcijas (par to tiesu,par kuru naudu saņem, bet tekošajā gadā neiztērē, kas uzskaistina budžetu pēc naudas plūsmas rēķinot, bet pēc būtības uzlabojums nav, jo līdz ar finansējuma saņemšanu tiek uzņemtas arī izdevumu saistības), ne arī visi pārējie brīnumi.
0
girts_gansons 06.12.2010. 12.27
Šie 1.5% varbūt ir drošības rezerve neparedzamām deputātu vēlmēm. Tas atstāj manevru iespēju, kas, manuprāt, nav peļami.
2
Una Grinberga > girts_gansons 06.12.2010. 12.36
1.5% ir buferis, jo budžeta makroekonomiskās prognozes neietver nodokļu paaugstināšanas ietekmi uz ekonomiku, ko ir grūti paredzēt. Pieļauju, ka nekādas rezerves nav, bet muļķīgi būtu uzrādīt 6% deficītu un nerēķināties ar nodokļu paaugstināšanas negatīvo efektu!
0
Janis > girts_gansons 06.12.2010. 12.37
Jā, jo plānotāji plānoja budžetu un palielināja nodokļus, jo domāja, ka tas samazinās budžeta ienākumus.
Cik loģiski..
0
Pēterītis 06.12.2010. 12.03
Latvijas kopējais ārējais netto parāds 2008.gada beigās pēc Latvijas bankas statistikas datiem pārsniedz 9 miljardus Ls. Treknākajā 2007.gadā ārējais parāds pieauga par 2,37 miljardiem. Dombrovska valdība ir pirmā, kuras laikā ārējais parāds samazinājies. Tiko publicēts, ka 3.ceturkšņa beigās tas sastāda 6991,1 miljonus. Tāpēc Latvijas ilgspējīgas attīstības vārdā visnotāļ atbalstāma arī budžeta deficīta samazināšana līdz 4,5% prasīto 6% vietā, jo par parādiem ir jāmaksā.
Spēja reizē samazināt gan ārējo parādu, gan budžeta deficītu ir pozitīvs signāls.
6
+4
-1
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
@Bulkujānis www.lasma > Pēterītis 06.12.2010. 13.08
Saskaņā ar šie skaitļiem, Latvijas valsts ārējais parāds 2 gadu laikā ir samazinājies par aptuveni 2 miljardiem (LVL?).Ap 1000 Ls uz katru iedzīvotāju, zīdaiņus un pensionārus ieskaitot. Tātad, mēs tikai 2 gadu laikā esam spējuši ietaupīt (vismaz uz papīra) tikpat daudz, cik pārtērējām “treknākajā” gadā. Šo te tendenci ekstrapolējot nākotnē, varētu zīlēt, ka paies vien 5-6 gadi, un Latvijas valsts no visiem saviem parādiem būs brīva. Gribētos jau ticēt, bet izklausās kaut kā pārāk skaisti. It īpaši, ja ņemam vērā stingro tradīciju banku un finansu sektorā nesaukt lietas savos īstajos vārdos. Vai kāds varētu izskaidrot, no kurienes šis ārējā parāda samazinājums ir radies?
0
mary75 > Pēterītis 06.12.2010. 17.03
Un uz papīra jau viss izskatās skaisti – kādi mēs malači, 6% def. vietā panāksim 4,5%, tikai uz ko tad ietaupa?
Ir veiktas kādas strukturālas reformas?
Valsts aparāts ievērojami samazinājis savus tēriņus?
Samazinājums atkal skar sociāli jūtīgas lietas.
Pat aizdevēji ir pret samazinājumu medicīnas nozarei, uzskatot, ka efekts būs īslaicīgs, bet, vēlākie zaudējumi būs daudz lielāki, tikai mūsu reizēm cietpaurainā valdība, kas atsevišķos jautājumos spēj rēķināt tikai dienu uz priekšu, divas dienas – tas jau par sarežģītu, pastāv uz sava.
Un tas pie tā, ka situācija tur jau tagad ir katastrofāla.
Aizdevēji, izskatās, ir daudz humānāki un tālredzīgāki par mūsu bāliņiem.
0
buchamona > Pēterītis 06.12.2010. 18.33
Dzeris. Man atminjaa ir aizkjeeries info, ka Dombrovskis strukturaalaas reformas plaano beigt tuvaako dazhu gadu laikaa. Tas nav pasaakums, kuru var saplaanot pirms budzheta pienjemshanas, kur nu veel uz kaut kaadaam naakotnei rakstiitaatm prognozeem par reformu balstiit budzheta veidoshanu.
0
piziks > Pēterītis 06.12.2010. 18.43
Imula17, var gadīties, ka to, kā rodas tik spoži cipari uzzināsim vienīgi nākamās valdības laikā, — ir jau mums te pieredze kopš 2004. gada ar tiešu Valda Dombrovska līdzdalību: 2003. gada nogalē premjers Repše kopā ar savu un savējo finansu ministru pieturēja PVN atmaksu lielajiem nodokļmaksātājiem, — ap jaungadda laiku Valsts Kases cipari/skaitļi tik smuk-k-ki izskatījās. Tagd mums ir premjers ar uzvārdu kā toreizējam finansu ministram: laikam jau vērts gaidīt pārsteigumus.
0
mary75 > Pēterītis 06.12.2010. 21.42
Nu jā, mums jau plāno tās reformas gadus divus vismaz.
Bet, Dombrovskis viens jau pie tā nav vainīgs.
Diemžēl, ne partneriem – ZZS, ne pārējiem, nevienam, kas pie varas, tās strukturalās reformas nav vajadzīgas, tāpēc šaubos, vai tās vispār veiks.
Birokrātija bremzēs jebkuras reformas, jo tā ieinteresēta neko nemainīt, un tāda politiska griba, lai šo pretestību pārvarētu, Latvijā nav.
Kādas reformas, ja pat galīgi atsaldēto Vilnīti novākt nav spējīgi.
0
varbūt ka tā > Pēterītis 06.12.2010. 22.23
uz mūsu nodokļa rēķina mudak. Katru dienu valsts tērē par trīs miljoniem vairāk nekā nopelna
0