Infografika: Kā mainījies valsts budžets?

Es kaut kā nesapratu to statistiku par sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kaut kāds sviests tur ir. Rēķināju visādi, iznāca, ka IIN varētu būt mazāks par sociālo apmēram piecas un arī vairāk reizes. Bet tomēr vajadzētu būt vairāk tiem, kam ir piecas reizes mazāks. Bet grafiki skaidri uzrāda, ka IIN ienākumi ir vismaz desmit reizes mazāks, nekā Sociālās iemaksas. Kas tie par murgiem? Kas tur īsti notiek? Vēl viena lieta – ienākumi no uzņēmumu ienākumu nodokļa. Tā pati par sevi ir ļoti nesakārtota joma mūsu valstī, bet būtībā 2007. gads uzskatāmi parāda vienu lietu – tas, cik ļoti lielāki bija UIN ienākumi par IIN, nozīmē tikai vienu – ka tajā brīdī izveidojās grupa cilvēku, kam ienākumi bija ievērojami lielāki, nekā parastiem cilvēkiem, kas izveidoja destabilizējošu situāciju valstī pašu par sevi. Un šie cilvēki sāka ļoti tiekties pie varas 2008. gadā, saprotot, ka valsts budžets ir vienīgais, kas var uzturēt viņu līdzšinējo ienākumu līmeni. Vispār jau būtu vēl viens jautājums – kur ellē tā nauda palika, jo iznāk, ka kopējā uzņēmumu peļņa bija ap diviem miljardiem vienā gadā vien, bet kaut kā neredzu, ka vietējie uzņēmēji būtu kaut miljardu investējuši mūsu valsts ekonomikas attīstībā?

Valsts finanses un privātsektora parāds ir savstarpēji saistītas lietas, kas Latvijā viena otru ietekmējušas diezgan būtiski.
Par privāto parādu – kā redzams šeit
http://www.globalpropertyguide.com/template/assets/img/Latvia-loans-to-residents-by-currency-graph.gif
, starpība starp šodienu un līmeni pirms iestāšanās ES ir virs 10miljardiem latu. Pat ja šī summa stāv uz vietas, starpība tikai procentu maksājumos vien ir ap pusmiljardu latu gadā. Treknajos gados tas nebija tik jūtams, jo to “piedeva” jaunas naudas pieplūdums (kas būtiski atviegloja budžeta izpildi Kalvītim pat pie lielas ēnu ekonomikas, tāpēc ka šī nauda tāpat agri vai vēlu deva kādu efektu uz nodokļu ieņēmumiem), bet tagad tā ir nasta, kas ir jāvelk pašu spēkiem un papildus esošajām konsolidācijām. Ja kas, ekonomika (IKP) šobrīd ir apmēram tajā pašā līmenī kā pirms iestāšanās ES ..
Te ir dati par valdības ienākumiem/ izdevumiem ar atskatu tālākā vēsturē
http://www.globalpropertyguide.com/template/assets/img/Latvia-government-budget-balance-graph.gif
Piedāvāju nemeklēt tagad kādu vainīgo, bet pavērot, kuri būs lielākie padomdevēji, kas publiski ieteiks, kur valstij atkal jāsavelk jostas.

Nja, dati ir SOKEJOSI…
Kur ir ta TAUPIBA un KONSOLIDACIJA?
Vai ta ir taupiba??
VK zinoja par gandriz 400M budzeta teriniem virs plana!
Liekas, ka mus veikli apmulkoja…
Kamer vienam apgrieza pamatigi, cits taja pasa laika turpinaja dzivot arvien treknak..

Šis materiāls ir patīkams izņēmums no tās tradicionālās nacionālā naida devas, ko mums cenšas iebarot pārdabiskos apmēros.

Ļoti interesanti apskatīties ciparus un grafikus, var izdarīt kādus secinājumus. Un faktiski jau tikai tā arī tos var izdarīt, ja vien nepietiek ar lācīša puspatiesajiem veiksmes stāstiem un safantazētajiem izaugsmes plāniem.

Patiess makroekonomiskais monitorings ir tas, kā mums šobrīd ļoti pietrūkst. Visas tās centrobankas, stati, fuktuki un ekonmini būtu pamatīgi jāizravē un jāizrausta, jo reālas bildes un reālas analīzes jau nav. Un tāpēc arī nekādus reālus plānus un programmas nevar uztaisīt, jo nevar pārredzēt laukumu.

Šodien DB raksta, ka plānotais 2,5% pieaugums faktiski aizies parādu atmaksai, tātad attīstībai būs tukšpadsmit. Bet vēl nesen te kāds pa radio reklāmās muldēja, ka trīs gadu laikā attīstīšoties tiktāl, ka panākšot un apdzīšot abas kaimiņvalstis. Nu kur šis tipiņš grāba tādus ciparus, no kādiem tādiem plauktiem? Bet nebūtu varēts tā fleitēt, ja notiktu regulāra pietiekami pilnīga makroekonomisko datu publiskošana un analīze.

Ja šajos grafikos izvērstu laika periodu vismaz līdz 2004.gadam, tad diezgan uzskatāmi varētu redzēt, kādos tempos tikai audzēti budžeta izdevumi 2004.-08.gados – “gāzi grīdā” politika, turklāt lielu daļu no šīs naudas notērējot neefektīvi. Valsts budžets tika pieradināts pie augošiem ieņēmumiem, ko nodrošināja Eiropas naudu un kredītu apgūšanas bums. Kad šī plūsma apsīka, tad arī bija jāsāk griezt. Tikai griešanas process ir jo īpaši nepatīkams un sarežģīts tāpēc, ka visiem papildus jāatmaksā lielāki aizdevumu apjomi nekā kādreiz: valstij – pret starptautiskajiem aizdevējiem, mājsaimniecībām un uzņēmumiem – pret bankām.

Labi vizuāli redzams, cik nesakārtota bija nodokļu sistēma nekustamo īpašumu buma laikā – ekonomika pieaug, bet procentuāli pret IKP nodokļu ieņēmumi krītās.

“Konsolidācija līdz šim vairāk skārusi pamatbudžetu, un, ja 2007.gadā speciālā budžeta apjoms bija tikai 27% no pamatbudžeta apjoma, tad 2011.gadā tie plānoti jau 43%.”

ZZS, kuri visu laiku vadīja Labklājības ministriju pilnīgi neko neprašas nedarīja , lai kaut cik sakārtotu Sociālo budžetu!
Tas, ka tagadējiem pensionāriem, kuri dodas pensijā būs daudz lielākas pensijas nekā iepriekšējai paaudzei, tas ir trekno gadu nopelns! Interesanti, kā ar šo trekno gadu pensijām tiks galā strādājošā paaudze, kurai šis pensijas ir jānopelna? Būs smagi.
Par māmiņu algām arī jāpadomā, kā tās nofinansēt, ja soc budžeta % nav iemaksu māmiņu algām! Tā kā nav šis soc budžeta iemaksas šim mērķim, tad māmiņu algas un piemaksas pie pensijām ir jāpārceļ uz pamatbudžetu. Tikai jautājums, no kā tās finansēt? Manuprāt, tad jāatver vēl kāda “kabata” . Vislabāk būtu maksāt māmiņu algas no bezbērnu nodokļa, jo tas būtu tieši tas, kas vajadzīgs, lai tie, kuri audzina bērnus būtu uz līdztiesiskiem noteikumiem ar tiem, kuriem nav vēlmes dalīties bērnu audzināšana. Aizbildināties ar to, ka daudziem nevar būt bērnu, nav nekāda iemesla, jo diezgan bērnu ko adoptēt, ja nevēlies maksāt. Tā kā izvēle ir plaša.

bija tomēr Kalvītim taisnība par tiem treknajiem gadiem. 2005. gada decembrī viš to teica, un paskatoties uz budžeta izdevumiem – trekni dzīvojam. pat pašā treknākajā 2007 tik daudz netērējām , kā šodien. malacis dombrovskis, izvilka mūs no purva. malacis. tā turpināt.