Pieteikums veselības datu monopolam

Uzņēmēji izgriež pogas e-veselības projektam

Kopš 2007.gada Veselības ekonomikas centrs e–Veselības interneta projektu finansējis vairāk kā 1,5 miljonu latu apmērā, tomēr pirmie veselības datu bankas sistēmu Latvijā ieviesuši privātā sektora uzņēmēji.

No rietumiem pārņemta ideja – iedzīvotājiem pieejama elektroniska informācijas sistēma, kur atrodami visi personiskie veselības dati. Projekts, kurš Latvijas jūtīgajā datu aizsardzības vidē pagaidām ir monopolista (“Med Record Bank”) statusā. Iespējams, datu aizsardzības faktors līdz šim liedzis Veselības ekonomikas centram (VEC) valsts veidotajā projektā tikt tālāk par bērnu dzimšanas reģistra, ģimenes ārstu un datu par cukura diabēta slimnieku informācijas elektronizēšanu. Iespējams, ka valsts projekts nav laikā saņēmis līdzfinansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, iespējams, ka VEC informāciju tehnoloģiju darbinieki saprot, cik ilgu laiku prasīs valsts medicīnas iestādēs apmācīt darbiniekus strādāt ar modernu datora sistēmu – pāreja no mapju arhīviem un dokumentu skapjiem visai ievērojama. Tie ir tikai pieņēmumi, taču skaidrs, ka šādu informācijas sistēmu pirmie paspējuši ieviest uzņēmēji.

Idejas autors ir ķirurgs Aigars Rezevskis, kurš vairākus gadus dzīvojis ASV un tur pasniedzis lekcijas studentiem. Rezevskis neatklāj projekta finansētājus, minot vien – “ārzemju investori”. Pēc “Lursoft” datiem uzņēmuma SIA “Future Medicine Group” īpašnieki ir ārzonā reģistrētās firmas, pamatkapitāla (2000,00 Ls) daļu turētāji ir reģistrēti Belizā (“Medicine Corp.” – 30%) un Seišalu salās (“Worgen Ltd.” – 70%).

Ko piedāvā Veselības ministrija?

Bezmaksas sistēmas apkalpe, centralizēta informācijas ievade, elektroniska pieteikšanās uz vizītēm – plusi, kurus Veselības Ministrijas pārstāvji Ir.lv uzskaita, apzinoties, ka "Med Record bank” (MRB) šo visu piedāvāt nespēs. Privātuzņēmuma pakalpojums pacientam izmaksās 2,50Ls mēnesī, dati informācijas sistēmā būs jāievada pašam, tomēr šim projektam ir viena ārkārtīgi liela priekšrocība – tas jau piedāvā savus pakalpojumus.

“Med Record bank” valdes loceklis Aigars Rezevskis, savās prognozēs ir optimistisks: "Nākotnes mērķis ir, lai visi Latvijas iedzīvotāji kļūst par MRB klientiem. Uz pirmo pastāvēšanas gadu būtu apmierināts ar aptuveni 15 000 klientu. Sākotnēji pieteikties uz MRB plastikāta datu karti varēs Rīgā, taču ar laiku plānojam savu pārstāvniecību paplašināt arī lauku reģionos un ārzemēs. Kāda ir lielākā priekšrocība? Ar šo karti, pat aizbraucot uz ārzemēm, ārstiem ir tūlītēja piekļuve pacienta datiem, uz plastikāta kartes atrodas parole. Informācija būs pieejama arī krieviski un angliski.”

Nepārliecinoši šķiet argumenti par datu aizsardzību informācijas sistēmā, viss esot atkarīgs no pacienta, kādus datus viņš sistēmā ievieto – viss ir uz klienta atbildību. Šķiet, ka šeit arī atklājas lielākā atšķirība no valsts projekta, kurā visu informāciju apkalpos slimnīcu darbinieki paši.

Pašreiz elektronizētie dati VEC e-Veselības informācijas sistēmā:
"Manu jaundzimušo bērnu dati" – sniedz iespēju saņemt informāciju par dzemdībām un jaundzimušajiem;
"Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi" – sniedz iespēju saņemt informāciju par valsts apmaksātajiem ārstu apmeklējumiem, veiktajām manipulācijām, kā arī uzstādītajām diagnozēm;
"Mani dati cukura diabēta pacientu reģistrā" – sniedz iespēju cukura diabēta pacientiem saņemt informāciju par pacientam uzstādīto diagnozi, izmeklējumiem, nozīmēto ārstēšanu;
"Mans ģimenes ārsts” – iespēja saņemt informāciju par savu ģimenes ārstu: kontaktinformācija, reģistrācijas datums.

Savukārt MRB piedāvā savā datu sistēmā ievadīt pilnu slimības vēsturi.

Apskatot MRB piedāvājumu, var rasties jautājumi par iespējamiem riskiem. Ja pacients datus ievada pats, vai nepastāv kļūdas iespējamība? Kas notiek, ja kādā brīdī vairs klients nevēlas datus uzglabāt bankā, kur tie paliks? Kāda jēga no plastikāta kartes, kura esot perfekta neatliekamās palīdzības ārstiem, ja pacients ir bezsamaņā? Karte tad noderēšot kā informācijas avots uzziņai alerģijām u.c. – kā tad mediķi pajautās bezsamaņā esošajam, kur šī karte būtu meklējama? Uz visiem šiem jautājumiem MRB ir nepārliecinošas atbildes. Taču, ja valsts projekts tuvākajos gados neattīstīsies, tad MRB, strādājot un atrodot atbalstu medicīnas iestādēs, ir visas iespējas pārņemt veselības datu bankas monopolu.