Mēdz teikt, ka dievi cilvēkus soda, iedodami viņiem to, ko viņi grib
Dombrovska vadītā Vienotība sasniedza negaidīti labus rezultātus vēlēšanās, taču atrašanās politiskā procesa noteicēja lomā dažus partiju apvienības biedrus ir nevis noskaņojusi kopējam darbam, bet gan atraisījusi viņiem rokas dažādu iekšējo konfliktu risināšanai.
Daļēji šī svārstīšanās un nesaskaņas izskaidrojamas ar apvienības uzbūvi. Tajā nepastāv viena bosa naudas noteiktā disciplīna, un tagad Vienotībā ietilpstošajām organizācijām, kurām atšķiras ne tikai politiskais stils, bet arī saturs, pirmo reizi ir jāspēj vienoties par kopēju rīcību situācijā, kurā izvēles nediktē ne krīzes izmisums, ne ārējo ienaidnieku ielenkums.
Daļēji koalīcijas veidošanas manevri atspoguļo jebkura politiska spēka iekšējās cīņas par amatiem brīdī, kad jāsastāda jauna valdība. Rīgā pēdējās nedēļās novērotais ir harmonijas un saticības paraugstunda, salīdzinot ar to baumu un intrigu mutuli, kas pārņem, piemēram, Vašingtonu laikā starp jauna prezidenta ievēlēšanu un viņa stāšanos amatā vairāk nekā divus mēnešus vēlāk. Saeimas apstiprināta valdība atrisinās vismaz daļu no šīm problēmām, jo zudīs to kairinātāji – tukšie krēsli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.