Kas patērētājam bedri rok, pats tajā iekrīt

Tiesas spriedums ''airBaltic'' lietā liek komersantiem mainīt attieksmi

Augstākās tiesas Senāts šī gada 7.oktobrī pielika punktu ieilgušajam strīdam starp Ekonomikas ministriju un AS ''Air Baltic Corporation'' (''airBaltic'') par patērētāju tiesību neievērošanu. Senāts atstāja spēkā iepriekšējās instances spriedumā noteikto pienākumu atmaksāt ''airBaltic'' biļešu pircējam naudu par iegādātajām aviobiļetēm, ja gaisa pārvadājuma pakalpojums nav izmantots.

Pēdējos piecos gados patērētāju tiesības Latvijā, sekojot citu Eiropas valstu paraugam, ieņēmušas būtisku vietu Latvijas civiltiesībās. Latvijas komersantiem jāsāk rēķināties ar vēl vienu svarīgu tirgus dalībnieku – patērētāju, kuram ar likumu ir nostiprinātas plašas tiesības. Aktuālākā tiesu prakse patērētāju tiesībās aktīvi atgādina komersantiem, ka modē vairs nav patērētāju tiesību ignorēšana, bet, gluži pretēji, – patērētāju tiesību ievērošana samazina vēlākus zaudējumus.

Tiešs apliecinājums sekām, kas var iestāties, komersantam ignorējot patērētājus aizsargājošās prasības, ir jau minētais 7.oktobra Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums ''airBaltic'' lietā. Saskaņā ar šo spriedumu ir atstāts negrozīts abaltiesas nolēmums, ar kuru lidsabiedrībai uzlikts pienākums atmaksāt tās biļešu pircējam naudu par iegādātajām aviobiļetēm, ja gaisa pārvadājuma pakalpojums nav izmantots.

Spriedumā tiesa norāda – lai tiktu ievērotas pasažiera kā patērētāja tiesības, aviosabiedrībai pakalpojuma iegādes brīdī patērētājs ir jāiepazīstina ar būtiskiem pārvadājuma noteikumiem, tajā skaitā – noteikumu par biļetes maksas neatgūšanu. Informācija par līgumsaistību pārkāpšanas sekām, kas norādīta aviobiļetes otrā pusē un kuru pircējs saņem tikai pēc biļetes iegādes, tas ir, līguma noslēgšanas, nav uzskatāma par pietiekamu, lai atzītu, ka patērētājs ir saņēmis vispusīgu un pilnīgu informāciju par pakalpojumu.

Tiesa ir uzlikusi pienākumu ''airBaltic'' atmaksāt patērētājam aviobiļetes cenu. Turklāt šis pienākums ir noteikts, neraugoties uz to, ka patērētājam pastāv iespēja pašam – pirms biļetes iegādes – iepazīties ar “Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumiem”, piemēram, internetā.

Tiesas spriedums varētu radīt ievērojamus izdevumus, jo sagaidāms, ka daudzi aviosabiedrības pasažieri vērsīsies pret ''airBaltic'' ar līdzīga rakstura prasību. Līdz ar to ir vērts komersantiem lieku reizi atgādināt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.pantā ietvertos pamatpostulātus, kuri paredz, ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja:
– nav sniegta vispusīga un pilnīga informācija par preci/pakalpojumu vai tās cenu;
– nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi;
– patērētājam nav dota iespēja realizēt atteikuma tiesības, noslēgta līguma atcelšanas, līguma nosacījumu grozīšanas tiesības;
– nav izsniegts darījumu apliecinošs dokuments.

Komersantam nebūtu vēlams paļauties uz vienkāršotu paterētāju prasību tulkošanu, jo iepriekš minētie principi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir raksturoti detalizētāk. Turklāt Latvijā, ņemot vērā Eiropas valstu pieredzi patērētāju tiesību normu iztulkošanā, jau izveidojusies plaša tiesu prakse, kas piemēro normatīvo aktu prasības lielākoties par labu patērētājam.

Komersantiem, kuri pārdod preci vai sniedz pakalpojumus, jo sevišķi tiem, kuri savā komercdarbībā izmanto standarta līguma noteikumus, īpaši rūpīgi jāizvērtē šajos noteikumos iekļautās pušu tiesības un pienākumi. Svarīgi pārliecināties, ka tie atbilst patērētāju tiesības aizsargājošiem normatīviem aktiem. Būtiski ir ne tikai pārskatīt standarta līguma noteikumus, bet arī kritiski novērtēt procedūru, kādā patērētājam tiek sniegta informācija par preci/pakalpojumu. Minētie pasākumi komersantam ļaus maksimāli izvairīties no dažādām patērētāju prasībām, kas nereti var kalpot par iemeslu saņemtās atlīdzības atmaksai vai ievērojamu zaudējumu atlīdzināšanai.

Andra Rektiņa ir zvērināta advokāte no advokātu biroja ''Rektiņa un Mieze''.