Drūmas prognozes par latviešu skaitu nākotnē

No pašreizējiem 1,3 miljoniem latviešu 2050.gadā būs tikai puse

Cīnoties par Latvijas ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, neesam pievērsuši pienācīgu uzmanību daudz draudošākai valstiska mēroga problēmai – latviešu tauta izmirst. Latviešu skaits mūsdienās ir ievērojami mazāks, nekā tas bija pirms gadsimta. Tikmēr pasaules iedzīvotāju skaits ir trīskāršojies, un pat kaimiņu Skandināvijas tautas ir spējušas to dubultot. Ja agrāk latviešu skaita samazināšanās cēloņi bija kari, deportācijas un represijas, tad kopš neatkarības atjaunošanas viss ir mūsu pašu rokās.

Diemžēl sevišķi zema dzimstība ir bijusi tieši pēdējos 20 gados, kad tās līmenis Latvijā ir bijis viens no zemākajiem visā pasaulē un turpina strauji samazināties. Kopš neatkarības atjaunošanas 20 gadu laikā 500 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju auglīgajā vecumā ir radījuši tikai 300 tūkstošus pēcnācēju. Nākamā paaudze, šie 300 tūkstoši, pie pašreizējā dzimstības līmeņa, radīs augstākais tikai 180 tūkstošus pēcnācēju. Ja stāvoklis kardināli nemainīsies, prognozes ir baigas – zemās dzimstības dēļ no pašreizējiem 1,3 miljoniem latviešu līdz 2050. gadam būs palikusi tikai aptuveni puse. 2100. gadā mēs būsim vairs tikai 0.2-0.3 miljoni un līdz ar to mūsu pēcnācēji pēc 100 gadiem veidos vien nelielu minoritāti no nākotnes Latvijas iedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka šajos aprēķinos nav ņemtas vērā biedējošās emigrācijas tendences.

Arī pārējo Latvijā dzīvojošo tautu situācija nav labāka, tomēr, ja mēs apskatām lielākās minoritātes Latvijā, tad Latvijā dzīvo tikai 0.4% no visas pasaules krieviem, 0.7% no visas pasaules baltkrieviem, 0.1% no visas pasaules ukraiņiem, utt. Toties absolūtais vairums latviešu dzīvo un dzīvos tieši Latvijā, tāpēc biedējošā demogrāfiskā prognoze Latvijā visbūtiskāk ietekmē tieši latviešus.

Latvieši šobrīd veic liktenīgu izvēli mūsu bērnu un mazbērnu vietā – vai viņiem būs svarīgāks iespējami straujāks ekonomiskās labklājības kāpums, vai nākotnes Latvijas latviskums un latviešu valodas, kultūras dzīvotspējas nodrošinājums? Līdz šim mūsu izvēle ir bijusi par labu ekonomiskajai izaugsmei, ignorējot sagaidāmo tautas iznīkšanu, tomēr – varbūt mazu procentu no šī pieauguma vajadzētu ieguldīt latviešu tautas turpināšanās nodrošinājumam? Mums ir palikuši pēdējie 20 gadi, kuros latvieši var nodrošināt savas zemes minimālu piepildījumu ar saviem pēcnācējiem, pretējā gadījumā to aizņems citi. Vai tiešām mums ir vienaldzīgs latviešu tautas, valsts, valodas un kultūras nākotnes liktenis.

Zemās dzimstības iemesli ir gan materiāli, gan morāli. Nesakārtotā infrastruktūra, bērnudārzu trūkums, ģimenes neatbalstoša nodokļu sistēma un zemā labklājība – tas viss samazina dzimstību. Bet valsts rīcība, pareizāk sakot, bezdarbība, parāda arī pašas sabiedrības attieksmi pret savu nākotni – bērniem. Tā bieži ir pārāk nevērīga – to raksturo zema morāle, materiālistisks egoisms, ģimenes saišu pavājināšanās, reliģisku un patriotisku vērtību trūkums, nevēlēšanās uzņemties saistības un pienākumus, kuru pildīšana prasītu atteikties no dažāda veida baudām un izklaidēm. Tāpat valsts un sabiedrības līdzekļu izsaimniekošana ir daudzos dzēsusi cerību Latvijai un tās nākotnei, kas arī nav palīdzējis veidot Latvijā lielas, stipras un patriotiskas ģimenes.

Līdz šim tikai atsevišķas partijas ir mēģinājušas izmantot šo smago problēmu īstermiņa politiskā kapitāla iegūšanā, bet šobrīd ir pienācis laiks visiem kopā domāt par mūsu valsts un tautas nākotni. Mēs aicinām tos, kuri patiesi ir Latvijas valstsvīri un īsteni patrioti, vairs nevairīties no demogrāfijas problēmas risināšanas. Mums ir vajadzīga atbildīga un tālredzīga politika, kura mainītu gan valsts, gan sabiedrības attieksmi pret ģimenēm, dzimstību un tautas nākotni kopumā. Mēs nevēlamies, lai mūsu tautas kultūras mantojums iegultu muzejos, tāpat kā lībiešiem, prūšiem un citām nu jau izzudušām tautām. Katrā ziņā, uzskatām, ka ir vērts ieguldīt daļu no labklājības pieaugumam domātiem līdzekļiem arī latviešu tautas pēcnācēju pietiekoša skaita nodrošināšanā, un tas jāpaveic jau tuvākajos gados – kamēr mums ir vēl pietiekošā skaitā jauni latvieši, kas vēlas bērnus.

Lūdzam valstvīrus iedziļināties šajā jautājumā un mainīt valsts attīstības politiku tā, lai vismaz kāda daļa no sagaidāmās ekonomiskās atdzīvošanās tiktu ieguldīta dzimstības veicināšanas pasākumos.

Lai latvieši spētu izdzīvot arī nākotnē, diemžēl pat ar diviem bērniem ģimenē nebūs gana – nākotne sākas ar trešo! Mēs aicinām visus latviešus un valstiski domājošus cittautiešus atgādināt mūsu valstvīriem, ka latviešu tautas un līdz ar to arī Latvijas liktenis mums visiem nav vienaldzīgs, un ka demogrāfijas jautājumi ir jāsāk risināt nekavējoties.

Ilmārs Mežs, "Nākotnes Fonds"