Dzirnu zīmolu Agris Daņiļēvičs veidojis apaļus 25 gadus, un tik un tā tielējas pretī – bizness tas neesot. Skaitļi un ieceres liecina pretējo – pērn apgrozīti 78 tūkstoši latu un nupat plānots nopietnāk attīstīt eksportu
Daņiļēviča niecīgā izmēra kabinetā pie griestiem karājas kompaktdisks, kurā iekabināti roku dzelži. Tas kalpo kā apliecinājums viņa vārdiem – ar deju ir saķēdēts un bez tās dzīvot nevar. Studija Dzirnas ir viņa īstenotais sapnis, kuru iecerēts nodot nākamajām paaudzēm, lai gan finansiālā atdeve no studijas un deju skolas jo īpaši pēdējos gados neatbilstot ieguldītajām darba stundām.
660 eiro lielais hipotekārā kredīta ikmēneša maksājums viņam esot jānopelna ārpus deju skolas – ar iestudējumiem vai darbu teātrī. «Ja šo naudu varētu paņemt no uzņēmuma mēneša peļņas, tad varētu sākt runāt par biznesu,» viņš nosaka un piebilst, ka tuvākajos gados nopirkt kvadrociklu un trīsreiz gadā atpūsties ārzemēs nevarēs. Pietiek pašam nepieciešamākajam un arī ne vienmēr. Piemēram, akūti nepieciešamo griestu siltināšanu viņiem tik drīz neizdošoties «pacelt».
Trešā elpa
Toties Agrim un viņa sievai Singitai, kura ir SIA Dance vienīgā īpašniece un Dzirnu direktore, ir idejas. Drīzumā, «ja viss labi veiksies», būs arī gruntīgāks pamats – valsts akreditācija, kas varētu kļūt par deju skolas trešo elpu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.