Jauna literatūra. Bez hierarhijas • IR.lv

Jauna literatūra. Bez hierarhijas

3

Latviešu literatūra jau labu laiku ir bijusi hierarhiska

Vienmēr ir bijuši pieredzējuši autori, kas veidojuši literatūras spici, rokrokā ar kritiķiem noteikuši tās virzienu un «labo gaumi» rakstīšanā. Arī kritiķi ir pietuvināti literatūrai, tāpat lielākā daļa izdevēju un redaktoru.

Hierarhijas ietvaros izveidojusies literatūras «karjera» – veids, kā no jauna, rakstoša cilvēka izaudzināt kārtīgu rakstnieku. Aicinājums, Jauno autoru seminārs, Literārā akadēmija – tie visi bija un ir pasākumi ar divkāršu funkciju. Pirmkārt, izstāstīt amata pamatpatiesības un sniegt jauno autoru darbu kritiku. Otrkārt, veikt neoficiālu jauno atsijāšanu, atdalot «perspektīvos» no «neperspektīvajiem» atbilstoši tam, kas kurā brīdī literatūrā šķiet svaigs, nepierasts un vienlaikus tā laika gaumei atbilstošs.

Protams, vienmēr ir bijuši autori, kas jūtas tā, it kā sistos pret stikla sienu – it kā viņi taču dara visu to pašu, ko citi, bet… Citus pieņem un virza augstāk, bet viņus ne. Bet pasūdzēties arī īsti nav kam, jo visi lēmumu pieņēmēji – redaktori un izdevēji – arī ir iesaistīti vispārējā hierarhijā. Bet rezultāts ir: jaunas grāmatas top, jauni autori parādās, un visu notiekošo ir iespējams ielikt «latviešu literatūras» rāmīšos.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu