«Ir jābūt vienai oficiālajai valodai. Tai nav obligāti jābūt mātes valodai. Skolā var mācīt vairākās valodās, taču jābūt vienai kopējai valodai, kurā sabiedrība spēj komunicēt, pretējā gadījumā tā nespēj funkcionēt politiski». Foto — Jānis Saliņš, F64
Norvēģu sociālantropologs Tomass Hillans Ēriksens pirms dažiem gadiem Latvijā izpelnījās ievērību ar grāmatu Mirkļa tirānija - par mūsdienu cilvēka steigpilno dzīvi bez sasaistes ar pagātni un nākotni. Tagad izdotas Saknes un pēdas
Tomass Hillans Ēriksens ir populārs intelektuālis. Polemiķis, jaunu studentu pielūgsmes objekts un bestselleru autors. Tas dara uzmanīgu - mediju laikmeta pravieši mēdz visu vienkāršot, izteikties aforismos un runāt parasti izvēlas par tēmām, kas ir modē. Arī Ēriksens ir cilvēks, kas izsakās saprotami par sarežģītiem jautājumiem - tāpēc viņš ir pieprasīts runātājs, taču tajā pašā laikā augstu tur akadēmisko latiņu.
Latvijā Ēriksens jau pamanīts ar grāmatu Mirkļa tirānija, vēstījumu par mūsdienu cilvēka steigpilno dzīvi. Tā bija trāpījums desmitniekā - latvieši bija ieskrējuši drudžainā kapitālisma otrajā desmitgadē, un grāmata sasaucās ar pārgurušo biroju darbinieku sajūtām. Nesen latviski izdotā grāmata Saknes un pēdas ir par identitāti, kuras tapšanā saknes simbolizē tradīciju, bet pēdas - mainību. Ēriksena darbu motivē divējāda interese - saprast mūsdienu pasauli un saprast, ko nozīmē būt cilvēkam.
