Jūs jau zināt, kā stāstos apraksta skaistu sievieti – tikpat kā bez grima, vējš sajaucis matus, nenosakāms vecums, gan spēks, gan trauslums runā un kustībās. Par arhitektūru tā parasti nesaka, jo pamana tikai tad, ja ir gan sārtas lūpas, gan frizūra un varbūt pat asiņains grieziens – pāri ielai, pāri vecām mājām, pāri ikdienas saprašanai un ģeogrāfiskām robežām
Skaistais neredzamais
Ieva Zībārte
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.