Ar Lauru. Bez Terēzes

  • Ieva Alberte
  • 06.10.2010
  • IR
Jeļena ar meitu Lauru, kurai septembrī nosvinēja gada jubileju. Stāvoklī viņa palika sociāli terapeitiskā mājā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. «Prezervatīvi tur bija, un mums stāstīja par drošību. Es pati gribēju bērniņu». Foto — Mārtiņš Zilgalvis, F64

Jeļena ar meitu Lauru, kurai septembrī nosvinēja gada jubileju. Stāvoklī viņa palika sociāli terapeitiskā mājā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. «Prezervatīvi tur bija, un mums stāstīja par drošību. Es pati gribēju bērniņu». Foto — Mārtiņš Zilgalvis, F64

Kas notiek, ja sievietei ar garīgiem traucējumiem piedzimst bērns? Divi atšķirīgi gadījumi apliecina, ka arī risinājumi var būt pilnīgi pretēji: Jeļena meitu audzina pati, savukārt Mārīte savu bērnu var satikt reizi nedēļā

Šis ir ļoti personisks stāsts. Kad man bija gadi desmit, uz jautājumu - no kurienes tu esi? - drusku sameloju. Mana dzīvesvieta rajonā bija pazīstama ar palīgskolu jeb internātskolu. Negribējās to teikt.Tagad ar šo vietu lepojos, jo tā ir netipisks integrācijas paraugs - vairākus skolēnus pēc skolas beigšanas savās lauku saimniecībās uzaicina strādāt apkārtnes saimnieki. Tikpat labi absolventus varētu ievietot pansionātos, taču vietējie novērtē viņu labdabīgumu un strādīgumu. Arī manās mājās. Un kaimiņmājās, kur savulaik dzīvoja Mārīte.

Jaunākajā žurnālā