Eiropa aizturētu elpu gaida Latvijas valsts budžetu, norāda LB vadītājs
Šobrīd skaidrības par Latvijas nākamā gada budžetu ir ļoti maz, bet to gaida ne vien cilvēki Latvijā, bet „aizturētu elpu” arī Eiropa, investori un starptautiskās reitingu aģentūras, piektdien Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Politiķi šobrīd kavējoties ieviest skaidrību vēlēšanu dēļ, jo lēmumi būs nepopulāri.
„Manuprāt, lielai daļai politiķu situācija ir pilnīgi skaidra. Mēs šo tēmu esam cilājuši no janvāra. Man gribētos cerēt, ka mājasdarbs ir izpildīts, ka pārāk daudz laika nevajadzēs, lai 2011.gada budžetu izveidotu. Svarīgi, lai budžets tiktu pieņemts līdz gada beigām un beigtos neziņa. Pašreizējā tautsaimniecības situācija ir sastingusi, cilvēki gaida, vai tiks celti nodokļi, vai varēs saņemt kredītu, vai man rakstīt biznesa plānu, vai man meklēt cilvēkus.”
Viņš uzsvēra, ka šogad par ārējā parāda apkalpošanu aizdevējiem būs samaksāsim 270 miljonus latu. Ja neko nedarīsim un turpināsim dzīvot uz parāda rēķina, nākamajā gadā tie būs jau 300 miljoni. „Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka konsolidācija nākamajā gadā nenotiek uz nodokļu celšanas rēķina, bet tieši uz izdevumu samazināšanu. Darbs, kas iesākts pagājušajā gadā, šobrīd īsti nav attīstīts un nav pateikts, kuras funkcijas turpmāk naudiņu varētu arī nesaņemt,” viņš teica. Pēc viņa teiktā, klāt nedrīkst ķerties un izdevumus nedrīkst samazināt kultūrai. Tāpat pilnīgi aplami būtu griezt visiem vienādi.
I.Rimšēvičs uzskata – ja valdību pēc vēlēšanām izveido mēneša laikā un līdz gada beigām pieņem nākamā gada budžetu, Latvija piedzīvos daudz straujāku atkopšanos, daudz straujāku uzplaukumu, jaunas darba vietas, arī algu pieaugumu. Taču to varot apdraudēt politiķu rīcība, ja 2011.gada budžeta konsolidācija tiks veikta uz nodokļu pacelšanas rēķina. „Nodokļu palielināšana būtu katastrofāla, Latvija savā konkurētspējā tiktu atspiesta ļoti nopietni atpakaļ.”
Ja budžets tiks pieņemts uz izdevumu samazināšanas rēķina, gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji varot rēķināties, ka bankas, kuras Latvijas Bankā ir noguldījušas nepilnu miljardu latu, ļoti aktīvi sākšot kreditēt projektus.
Komentāri (20)
mjantons 01.10.2010. 10.18
Centrālam baņķierim jārunā par Ls/€ sakarībām, Eiropas, Amerikas un Āzijas ekonomiku attīstības ietekmi uz Latvijas eksportu un darba spēku, bankas vērtējumu par bezdarba ietekmi uz ekonomikas atveseļošanos un galu galā arī par attiecībām ar SVR, ES un divpusējiem donoriem. Varētu salīdzināt paziņojumus ( ļoti retus), kurus sniedz Eiropas Centrālās Bankas, FED vai, tuvāk, Zviedrijas bankas vadītāji. Izskatās, ka grūti izkāpt no Ekonomistu apvienības 2010 “kurpēm”. Kaut gan attaisnojumam var teikt, cik profesionāli mēdiji jautā, tik profesionāli noskaņojas intervējamais.
0
daina_tabuna 01.10.2010. 09.23
Nevar nepiekrist. Turklāt izdevumus var vēl mazināt un mazināt. Un nenāktu par ļaunu, ja Valsts kontrole beidzot pieķertos arī novadu administrācijām, kur vispār naudu tērē bezjēgā uz vella paraušanu un ir tūkstoši cilvēku, kas saņem labas algas pilnīgi ne par ko.
0