Streiks būs pēdējais pedagogu protesta solis algu samazināšanai
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav nedz plāna A, nedz B, skolotāji dzīvo neziņā, tā pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, vēsta LETA.
Jau ziņots, ka IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics iepriekš paudis, ka no nākamā gada janvāra jārēķinās ar iespējamu finansējuma samazinājumu. Pagaidām gan nav izlemts, kurai jomai samazināt finansējumu – augstākajai izglītībai, zinātnei, profesionālajai izglītībai vai pedagogu darba algām.
Trešdien izglītības darbinieku arodbiedrības padome tiksies ar IZM pārstāvjiem. Pedagogi no ministrijas sagaida konkrētus skaitļus, kas apliecinātu, ka nākamgad – ne no 1.janvāra, ne no 1.septembra – skolotājiem finansējums netiks samazināts. "Vēl piektdien no rīta dažviet nauda nebija ienākusi skolotājiem, cerams, ka tas saistīts ar atšķirīgajām bankām, nevis naudas trūkumu," sacīja Mikiško. "Faktiski, atskaitot nodokļus, skolotājs jau pašlaik ir trūcīgais, vairs nav kur atkāpties, – ir jāplāno akcijas, jāiziet ielās," vēstīja LIZDA vadītāja.
Tāpat Mikiško uzsvēra, ka streiks būs pēdējā protesta akcija, uz ko LIZDA aicinās. "Ir jāredz, par ko cīnīties. Pašlaik konkrēti pateikt, jā, mēs streikosim, es negribētu," sacīja Mikiško un piebilda, ka uz sarunām tiek aicinātas arī partiju koalīcijas. Tomēr pedagogu arodbiedrība piedalīsies 29.septembrī plānotajā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) akcijā.
Komentāri (23)
mary75 20.09.2010. 11.17
Manuprāt, Latvijā pārāk daudz augstskolas vispār, kur neigūst konkurentspējīgu izglītību, bet, kas ir tīrais bizness un naudas apgūšanas veids. un pārāk daudz tādas, kas gatavo juristus, psihologus, utt.
Finasējums tām būtu jāmazina, un jāpalielina finansējums inženiertehniskām u.c. eksaktām zinātnēm, arī skolās tām jāpievērš lielāka uzmanības, jo tādi specialisti trūkst.
Un vēl jāatīsta profesionāla izglītība, pēc kuras reāli var atrast darbu, tur jādod vairāk naudas.
Bet vispār, mūsu amatpersonas nesaprot, ka izglītība ir investīcija nākotnē, un zinātne un izglītība ir tas, kas veido nācijas intelektu.
Tikai, tās investīcijas arī jāveic ar prātu.
Un, vai vispār vajadzīgs viss, ko apgūst vidusskolā, vai nevar vidusskolu saīsināt par gadu?
1
daina_tabuna > mary75 20.09.2010. 11.26
Tik daudz pateici 6 teikumos- laikam esi no laikiem, kad skolās iemācīja izteikties :-)
Pareizi jau saki, bet 4. teikumā jau pats atbildēji- mūsu amatpersonas nesaprot. Un nesapratīs. Sapratīs tikai tad, kad viņiem par saprašanu kārtīgi samaksās.
0
Uldis Šneiders 20.09.2010. 10.54
Apmēram pirms gadiem 5 ļoti cienījama Latvijas psihiatre intervijā sacīja, ka mūsu valsts politika ļoti atgādina Ļeņina rakstus par revolūciju: Nost ar izglītību, ieņemt pastu un telegrāfu, iznīcināt inteliģenci, kā arī katru ķēkšu par ministri…
Neticēju. Atradu. Palasīju.
Ja jebkāda arodbiedrība VAR… 20 gadus pēc… vērsties ar vispārzināmu atklājumu… Kam tādai arodbiedrībai pastāvēt? Faktiski šī arodbiedrība ir štata opozīcija, kam valdība “maksā”, lai tāda demokrātiskos nolūkos būtu!
0
Janka, Janic 20.09.2010. 13.46
paartraukt finanseejumu skolaam , kuraas apmaaciiba nenotiek valsts valodaa , 20 gadu laikaa sen bija tas izdaraams , kas Latvijaa gribees ieguut izgliitiibu , tas arii to varees , te nav nekaada nelikumiiba vai diskriminaacija , es taadas valstis nezinu kuraas tiktu finanseeta izgliitoošanaas svešvalodaa….
1
+1
-1
Atbildēt
@daina_tabuna > Janka, Janic 20.09.2010. 14.21
Neceri, ka sastapsi dzirdīgas ausis šai idejai valdībā un/vai Saeimā. De facto Latvija ir divkopienu valsts un attiecīgi arī izglītība “svešvalodā” paliks tuvākos 10 gadus vismaz. Kaut vai tāpēc vien, lai nebūtu jāatzīst divkopienu valsts de iure.
0