Biznesa grupu pārņemtās Latvijas nacionālās avīzes nīkuļo
Mans skats uz Latviju no plašsaziņas līdzekļu redaktoru konferences Potsdamā rādās bēdīgs. Autobusā, kas no Berlīnes dodas uz Tegel lidostu, apsēžos blakus 16–17 gadus vecam jauneklim, kurš cītīgi lasa lielformāta laikrakstu «Süddeutsche Zeitung». Esmu sajūsmā, ka jaunietis lasa laikrakstu, kurš turklāt nav tabloīds, bet nopietna dienas avīze.
Vai kāds Latvijā ir redzējis padsmitgadnieku autobusā vai vilcienā lasām, piemēram, «Latvijas Avīzi»? Es neesmu, lai gan allaž šādus skatus cītīgi meklēju.
Visbrīvākā – reģionālā prese
Latvijā lielformāta laikraksti jau pirms daudziem gadiem tika iznīdēti kā suga. Lai tikai lasītājam būtu vieglāk, ērtāk… Vai patiesi? Vairākās Eiropas valstu skolās tiek mācīta avīžu lasīšana, jo tas ir grūts darbs, no kura mūsu bērni mērķtiecīgi tiek atradināti.
Ļoti baidos, ka nacionālās avīzes mūsu valstī iznīks, jo to īpašnieku neskaidrā un slēptā struktūra, tirāžu kritums un lielie finansiālie zaudējumi vājina preses kvalitāti, mazina tās brīvību un lasītāju uzticību. Novājināti un politizēti. Atsevišķu tranzīta un cita veida biznesa grupu īpašumā atrodas «Neatkarīgā Rīta Avīze», «Latvijas Avīze» un «Diena». «Diena», kas reiz bija tiešām nacionāla avīze, nu izskatās kā pārvērsta par specbiznesa projektu Viesturam Koziolam un viņa draugiem.
Dalība Vācijas pilsētās Potsdamā rīkotajā Eiropas plašsaziņas līdzekļu redaktoru sanāksmē par preses brīvības tēmu mani vēlreiz pārliecināja, ka nacionālie laikraksti Latvijā patiešām ir kritiskā situācijā. Uz fona, kāds ir Vācijā, Austrijā, Itālijā, Igaunijā, pat Bulgārijā, Serbijā un Rumānijā (jo šīs zemes daži vīzdegunīgi uzskata par atpalikušākām), Latvijas tā dēvētie lielie laikraksti izskatās gluži vienkārši traģiski.
Redaktore Agnieška Romaševska-Guzi, sanāksmē runājot par situāciju savā zemē, uzsvēra, ka krīze skārusi presi Polijā, īpaši ciešot vietējie un reģionālie laikraksti. Man paneļdiskusijā nācās teikt, ka Latvijā situācija citāda. Reģionālie laikraksti nepieder ne politiskiem, ne ekonomiskiem grupējumiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka vairumā gadījumu to īpašnieki ir paši avīžu darbinieki, kas arī ir viens no noteicošiem to veiksmes faktoriem. Reģionālie laikraksti mums nebūt nav ļoti kvalitatīvi un īpaši slavējami, tomēr tie arī nav bankrota priekšā, bet «lielajām» avīzēm ir pamatīga krīze.
Rietumos nacionālā prese pārsvarā pieder mediju biznesam. Tas nosaka avīžu stabilitāti un kvalitāti. Preses brīvība bez finansiālas neatkarības nevar pastāvēt. Zināms taču tautas teiciens – kas maksā, tas pasūta mūziku… Kā redzam, tiem naudas un varas maniakiem, kas tiecas valdīt Latvijā, kvalitatīva prese un kaut kāda tur brīvība nav vajadzīga. Žēl, jo šajos laikrakstos strādāja un vēl strādā tik talantīgi žurnālisti…
Ietekme ar 12 tūkstošiem abonentu?
Skaidrs, ka mūsu mediju biznesam ļoti iezāģē ierobežotais un mazais tirgus, tomēr… Kad izstāstīju, ka «Dienai» pēdējo trīs mēnešu laikā bijuši četri redaktori, Igaunijas lielākā nacionālā laikraksta «Postimees» galvenā redaktore Merita Kopli man neticīgi vaicāja: «Vai tiešām tu runā par to pašu «Dienu», par Latvijas nacionālo avīzi? Bet tas taču traģiski!» Jā, «Postimees» pieder norvēģu mediju koncernam «Shibsted», tirāža ir 61 000, no šiem eksemplāriem 98% tiek abonēti, pat krīzes apstākļos strādā ar vairāku miljonu peļņu.
Latvijas Preses izdevēju asociācijas mājaslapā par abonentu skaitu ir tikai 2009.gada dati, laikam jau «lielie» Latvijas nacionālie laikraksti kaunas publiskot ciparus: pērn «Neatkarīgajai Rīta Avīzei» bijuši 12 000 abonentu, «Dienai» – 22 000, «Latvijas Avīzei» – 26 000. Tātad par visām trim kopā knapi tiek līdzi vienai Igaunijas avīzei. Bet Igaunijā ir par pusi mazāk iedzīvotāju nekā Latvijā! Turklāt diez vai kāds ticēs, ka šogad šie skaitļi būs auguši… Skaidrs, ka tik vājas avīzes nevar pildīt demokrātiskā sabiedrībā tām noteiktās funkcijas, un pirmajās lapās jāpublicē bildes un stāsti par britu kaķiem un Venēcijas festivāla intrigām. Tādi nu esam.
Un tikai nevajag sacīt, ka avīžu abonēšanu un lasīšanu Latvijā ir iznīdējis internets. Vai tiešām kāds domā, ka Somijā, Igaunijā, Itālijā, Vācijā vai Austrijā nav interneta? Taču avīzes kvalitāti un lasītājus saglabā!
Kas palicis
Mēs ar «Postimees» redaktori mājās no Potsdamas Sansusī redaktoru kolokvija atgriezāmies ceturtdienā, 9.septembrī, ar vienu lidmašīnu Berlīne– Rīga (igauņiem uz Vācijas galvaspilsētu tiešā reisa nav). Paņemam lidojuma laikā piedāvātās Latvijas nacionālās avīzes… bēdīgi.
Kaut cik nacionālu laikrakstu atgādina tikai «Latvijas Avīze», bet «Diena» iznākusi vien uz 16 lappusēm (tieši kā daudzas vietējās avīzes). Visu numuru pierakstījuši daži zināmi žurnālisti. Ietekmīgie vai nu paši aizgājuši, vai atlaisti. Salīdzinājumam – tikai vienu reportāžu uz divām lappusēm vācu avīzē «Bild» no ceremonijas, kad Sansusī kolokvija noslēgumā kanclere Angela Merkele pasniedza mediju brīvības balvu dāņu karikatūristam Kurtam Vestergārdam, bija veidojuši seši žurnālisti…
Anita Rozentāle ir laikraksta ''Bauskas Dzīve'' galvenā redaktore
Komentāri (23)
mary75 15.09.2010. 16.46
Latvijā tikpat bēdīga situācija praktiski ar visu – ar avīzēm, ar elektroniskiem masu mēdijiem, ar tiesībsargājošām iestādēm, ar birokrātiju, ar valsts aparātu, ar ekonomiku, ar izglītību,utt., utml.
Vistraģiskākais tas, ka 90% Latvijas iedzīvotāji netic ne savai politiskai sistēmai, ne Saeimai, ne valdībai, ne vēlēšanām(!)
Bet, no otras puses – vairākums nemaz neuzskata, ka brīva un kritiska prese būtu nepieciešama, vairums nesaprot, ka brīvā prese, korupcija, un valsts labklājība – tie ir cieši saistīti jēdzieni, jo brīvāka prese, jo mazāka korupcija un lielāka valsts labklājība.
Par Igauniju katru reizi priecājos un viņus apskaužu.
Sajūta, ka tiem pilnīgi cita mentalitāte, viņi ir rietumnieki, mēs – kaut kas tāds neizprotams, gribam, lai mūs uzskata par rietumniekiem, īstenībā – īsts NVS kontingents, ar visām savām izdarībām un saprašanu.
1
mxblack > mary75 15.09.2010. 17.24
Diemžēl tiešām nav liela jēga no tā visa, jo tie ļoti reti var atmaskot kādu negodīgu politiķi. Tieši tapēc jau pie mums plaukst un zeļ visas tās slēptās un atklātās šeptes gan Saeimā, gan valsts pārvaldē, gan ierēdniecībā. Kaut vai tas skandāls ar to vēja tuneli. Vai Ozolam tur bija taisnība? Es domāju ka tam jau sen vajadzētu atrasties pavisam citur. Un tā ir mūsu ikdiena, pie kuras mēs esam pieraduši tāpat kā pie brokastīm. Vai “Vienotība” dabūs pietiekamu pārsvaru? Vai arī viņi nepārvērtīsies par prostitūtām? Te ir grūti kam noticēt vispār. Laba avīze varētu daudz, ja cilvēkiem būtu nauda par ko to nopirkt, diemžēl. Neviens Žurnālists arī nevar izdzīvot tikai no patriotisma. Te nelīdz ne masu protesti, ne streiki, ne “kalašņikovs”, kamēr sabiedrība nesapratīs pamatbūtību un goda jēdzienu.
0
aivars_silins 15.09.2010. 19.42
Nu, reģionālās avīzes arī atspoguļo tās pašas tēmas, ko padomju laikos – sēja sākas, sēja beidzas, rok to ielu, bēru sludinājumi.. Nekāda analītiskā žurnālistika reģiona avīzēs nav iespējama, jo neviens redaktors negrib saēsties ar vietējo varu ielas otrajā pusē. Un ja nu kāda lieta kārtojama domē? Un, cik saprotu, analītiskā žurnālistika nav lēta, ar tiem resursiem arī tā ir, kā ir. Jaunie, ambiciozākie žurnālisti arī meklēs kādu lielāku izdevumu. Tā ka – brīvi un neatkarīgi varbūt ir, bet nekādus varoņdarbus tur nevar gaidīt.
1
IneseT > aivars_silins 15.09.2010. 21.12
kā tajā vecajā anekdotē – tik neatkarīgi, ka no tiem nekas nav atkarīgs!
0
andrejs_kirsis 15.09.2010. 17.36
“Latvijas Avīze”? Es tur pāris žurnālistus pazīstu. Aiz sagadīšanās. Ja nepazītu, nemaz nenožēlotu…
0