Vanags: baznīcu apvienošana būtu kā Latvijas pievienošana Itālijai

Lai luterāņi un katoļi tuvinātos, esot jāatsauc pagātnē izteiktie nosodījumi

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pozitīvi vērtē jaunā katoļu baznīcas galvas Zbigņeva Stankeviča draudzīgos vārdus par abu baznīcu iespējamo apvienošanos, taču uzskata, ka tikpat labi varētu runāt par Latvijas pievienošanos Itālijai “nākamā mēneša septītajā datumā”.

Kā Ir.lv atzina Vanags, viņam esot patīkami lasīt jaunā katoļu arhibīskapa draudzīgos vārdus par labajām luterāņu un katoļu baznīcu attiecībām Latvijā. “Tiešām tuvā un sekmīgā sadarbība starp dažādu konfesiju baznīcām, kas mūsu zemē šķiet tik ierasta, citās valstīs izraisa apbrīnu. Var piekrist, ka ekumeniskajam dialogam Latvijā ir neparasti labvēlīgi priekšnoteikumi. Tos vajadzētu izmantot, bet arī sargāt un nesabojāt ar pārsteidzību,” pauž Vanags.

Luterāņu galva norāda, ka dialogs starp luterāņiem un katoļiem pasaulē notiek jau daudzus gadu desmitus. “Gan vieniem, gan otriem ir dialogi arī ar citām konfesijām. Ekumenisko dialogu principiālais mērķis ir pilnīga baznīcas vienotība. Tas izriet no bibliskā priekšstata, ka baznīca ir Kristus ķermenis pasaulē. Ķermenim jābūt veselam, vienotam. Taču par ieguvumu var uzskatīt jau to, ja baznīcu starpā tiek novērsti pārpratumi un vairota savstarpēja uzticēšanās. Runājot par pilnīgu vienotību, ir jāsaprot, ko tā nozīmē. Būtiskais ir nevis divu organizāciju apvienošanās, bet gan tas, ka luterāņu un katoļu baznīcas viena otru uzskatītu par pilnvērtīgām un līdzvērtīgām loceklēm universālajā Kristus baznīcā, un atzītu viena otras priesterību un sakramentus. Tas nozīmētu, piemēram, ka luterāņi un katoļi varētu kopīgi iet pie svētā vakarēdiena vai bez ierobežojumiem savā starpā baznīcā laulāties. Lai to sasniegtu, vispirms ir jāvienojas virknē mācības jautājumu. Būtu jāatsauc pagātnē izteiktie, savstarpējie nosodījumi un ekskomūnikas. Ja to izdotos sasniegt, tas būtu lielisks rezultāts, par ko priecātos ne tikai pasaulē, bet vēl vairāk debesīs. Tas ir liels un nopietns darbs, kam luterāņi un katoļi pasaulē jau ir veltījuši gadu desmitus,” saka luterāņu arhibīskaps.

Vanags norāda, ka “mēs Latvijā vietēju dialogu uzsākām pirms gada un redzam, cik diskusiju lauks ir plašs”. “Diemžēl dažiem medijiem ir paticis sensacionāli runāt par gaidāmu luterāņu un katoļu apvienošanos vai pievienošanos. Tikpat labi varētu paziņot par Latvijas Republikas pievienošanos Itālijas valstij nākamā mēneša septītajā datumā. Lai varētu runāt par kāda veida strukturālu vienību, nepietiek pat ar vienošanās mācības jautājumos. Nepietiek, ka to savā starpā norunātu bīskapi. Tam būtu vajadzīgs plašs atbalsts draudžu, mācītāju un ticīgās tautas vidū. Tādēļ ekumeniskajam dialogam jānotiek atklāti un bez steigas.”

Vanags uzsver, ka abu baznīcu dialogā nav nekādu slepeno protokolu vai sarunu, ko vajadzētu atklāt un celt gaismā: “Mūsu starpā līdz šim ir bijušas četras tikšanās, kuru laikā mēs esam vēl tikai iezīmējuši teoloģisko jautājumu loku, ko tuvākajā laikā apspriest.”

Kā ziņots, Stankevičs pirmdien intervijā Latvijas Radio atzina, ka būtu laimīgs, ja katoļu un luterāņu baznīcu tuvināšanās process noslēgtos vēl viņa arhibīskapijas laikā. “Ja tas būtu jau noticis, es tiešām būtu bijis laimīgs un varētu teikt, ka mana dzīve nav bijusi veltīga,” sacīja nule amatā stājies Latvijas katoļu virsgans.

Stankevičs aicināja piesardzīgi lietot vārdus “baznīcu apvienošanās”, labāk dēvējot to par “nonākšanu līdz pilnīgai vienotībai”. Tam, ka tas varētu būt pirmais precedents pasaulē, esot vairāki iemesli: “Mums ir ārkārtīgi laba sadarbība pēdējos gadu desmitus. Un šeit varbūt tas varētu skanēt mazliet paradoksāli, bet padomju laikā kopīgas vajāšanas mūs apvienoja, kopīga nelaime mūs apvienoja, un tagad patiesībā ar luterāņiem mums ir vairāk kopīga nekā atšķirīga.”

Katoļu baznīcas galva norādīja, ka katoļiem un luterāņiem “ir kopēja kristība, kopēji svētie raksti, kopēja rūpe par Latvijas labumu, par Latvijas garīgo atdzimšanu”.