Oļesja Sokolova-Godovaņuka, F64
Pirmklasniekam grāmatu vispār nav – ir grāmatveidīgi izstrādājumi
Tagad, laikā, kad sāk krist ne vien āboli, bet arī zvaigznes, daudziem vecākiem „Zvaigzne” ir mutē. Viņi runā (vai uzrunāti pauž savu sašutumu) par mācību grāmatām.
Precīzāk gan būtu teikt – mācību materiāliem, kas daudzos gadījumos ir brošēti hibrīdi – kaut kas grāmatai līdzīgs, taču nav grāmata, jo tajā drīkst rakstīt ar pildspalvu, taču, kas nekādā gadījumā nav arī burtnīca, jo ir pārāk dārga, reizēm pat krāsaina un vizuāli ne ar ko neatšķiras no bērna grāmatas mīkstajos vākos. Bet tiek saukti par darba burtnīcām, mācību komplektiem utt.
Lai vai kā - pirms kārtējā pirmā septembra runa atkal ir par kārtējiem milzu tēriņiem, kas nepieciešami, lai sagatavotu bērnu skolai. Tiek minētas summas 50 – 70 latu robežās par drukāto vārdu (un cipariem) vienam bērnam (bez kancelejas precēm, apģērba, apaviem, sporta tērpa un tā, ko vēl liks nopirkt vēlāk). Ja arī rodas aizdomas, ka šie skaitļi varētu būt mazliet pārspīlēti, pat visvienkāršākie aprēķini liecina, ka skolas bērnu uzturēt nav lēti. Piemēram, pirmklasniekam ir nepieciešamas teju 20 darba burtnīcas (latviešu valodā – piecas), kas kopā izmaksā vairāk nekā 30 latus (nav tādas darba burtnīcas, kas maksātu mazāk par latu) utt.
