Karš nav pieteikts • IR.lv

Karš nav pieteikts

3
Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Anita Brauna

Aivis Ronis uzskata, ka ekonomikas vājums mūs eksponē «citā» ģeopolitiskā virzienā. Lai tam pievērstu uzmanību, viņš gatavs izmantot izaicinošas metaforas

Klausoties ārlietu ministrā Aivī Ronī, nevilšus ataust atmiņā kāda sena publikācija ārvalstu presē. Tobrīd vēl lauzāmies Eiropas Savienībā un NATO, un raksta autors aprakstīja sarunu ar toreizējo Ārlietu ministrijas darbinieku Roni – mazliet lecīgu un zinošu ierēdni, kurš brīvi žonglē nevainojamā angļu valodā. Šis ierēdnis publikācijā kalpoja par piemēru Eiropas sabiedrībā faktiski integrētam Baltijas valstu pilsonim.

Pie pusdienu galda saskatu to pašu pašpārliecināto cilvēku, kurš tagad ir izaicinājis Zviedrijas augstākās amatpersonas, diplomātijai neierasti asā valodā paziņojot, ka Zviedrijai pēc tās banku veicinātās krīzes Latvijā vajadzētu izrādīt lielāku solidaritāti ekonomikas atjaunošanā. «XVII gadsimtā Kārlis XII Rīgu sauca par Zviedrijas otro galvaspilsētu, bet tad pameta. Arī Zviedrijas premjeram vajadzētu viesoties savās «otrajās mājās», kamēr tās nav pārņēmis kāds cits,» mediji citēja Roni.

Jautāju, kāpēc ministrs pieteicis karu zviedriem. «Nekāds karš nav pieteikts. Zviedri mums ir ģeopolitiski svarīga valsts, esam kaimiņi, un mums ir kopēja atbildība pret šo reģionu. Bet pret pašreizējo Zviedrijas valdību – īpaši finanšu ministru un premjeru – man personīgi ir palicis rūgtums.» Ronis skaidro, ka viņu pārsteigusi Zviedrijas valdības attieksme pret krīzi Latvijā. «Paldies, ka Zviedrija saorganizēja starptautisko finanšu palīdzību, jo pieļauju, ka mūsu valdība tobrīd vairs nebija spējīga to darīt. Taču pēc tam viņi par mums vienkārši aizmirsa. Es negribu saņemt humanitāro palīdzību vai Zviedrijas nodokļu maksātāju naudu. Nē, mums pašiem jāmaksā par savām kļūdām. Tomēr zviedriem reģiona ekonomisko un drošības interešu vārdā jāizrāda vismaz politiskā solidaritāte. Šāda zviedru atturība mūs vairāk eksponē ģeopolitiski citā virzienā.» Virzienu Ronis precizēt nevēlas, taču, simboliski, šajā brīdī sarunu pārtrauc kāda cita Fabrikas restorāna pusdienotāja telefona signāls – PSRS himnas melodija. «Interesanta gaume,» uzmetis dziļdomīgu skatienu telefona īpašniekam, saka Ronis.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu