Mīkstina prasības aptieku biznesam

Saeima pieņem pretrunīgos farmācijas likuma grozījumus

Saeima pirmdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Farmācijas likumā, kas paredz, ka turpmāk aptiekas varēs darboties, ja vismaz 50% to kapitāldaļu pieder farmaceitam vai arī vismaz puse valdes locekļu ir sertificēti farmaceiti.

Iepriekš bija plānots noteikt, ka no nākamā gada 1.janvāra var darboties tikai tās aptiekas, kas pieder farmaceitiem. Pēc vairākus mēnešus ilgiem strīdiem atbildīgajā Saeimas komisijā deputāti konceptuāli vienojās par “kompromisa redakciju”, kura pilnībā neapmierināja nevienu pusi, tomēr ļāva virzīt likuma grozījumu pieņemšanu.

Deputāti vienojās, ka aptieku varēs veidot arī farmaceitu asistenti, taču tikai vietās reģionos, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 40 000 un kur piecu kilometru radiusā nav citu aptieku vai to filiāļu.  Farmaceita asistenta izveidota aptieka kapitālsabiedrības veidā drīkstēs darboties, ja ne mazāk kā 50% kapitālsabiedrības daļu (akciju) pieder farmaceita asistentam.

Likumprojekta “kompromisa variants” gan neapmierina vairākas farmaceitu nevalstiskās organizācijas, kas paudušas gatavību apstrīdēt to Satversmes tiesā.

Pēc Saeimas lēmuma Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība, Aptieku biedrība, Latvijas Farmaceitu biedrība un Latvijas Farmācijas arodbiedrība izsūtījuši atklāto vēstuli, kritizējot Saeimas pieņemtos grozījumus un uzsverot, ka aptieka drīkst piederēt un aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai pašvaldība,

Savukārt Aptieku attīstības biedrība, kas pārstāv uzņēmējus, kuri nav farmaceiti,  ir gandarīta par Saeimas lēmumu un norāda, ka  tas ir būtisks solis nozares sakārtošanā, ziņo LETA. "Nav pieļaujami šauras interešu grupas centieni monopolizēt farmācijas nozari, tādējādi riskējot ar pakalpojumu kvalitātes, pieejamības mazināšanos un cenu neizbēgamu pieaugumu," paudusi Latvijas Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.