Skeletonisti Martins (26) un Tomass (28) Dukuri vasaru pavada treniņos un gatavojas nākamajai sacensību sezonai. Vai viņi tiešām īstenos savu ideju aizbraukt no Latvijas un pārstāvēt citu valsti?
Sastapt Dukurus Siguldas trasē vasarā šķiet pat komiski. Pēdējās ainas ar viņiem, kas palikušas prātā no Vankūveras olimpiskajām spēlēm pagājušajā ziemā, ir ar ledus švīkstoņu. Arī siltās jakās un cepurēs aiz trases barjerām lēkājoši fani. Gaidot mūsu olimpiešu startu, Latvijā cēlās pat naktī. Berzēja miegu no acīm un turēja īkšķus par medaļām. Martins izcīnīja sudraba medaļu, Tomass – 4.vietu. Vēl ir kur tiekties!
Siguldas trase vasarā klusa un tukša. Ledus vietā betons. Pa to var mierīgi pastaigāties. Var arī braukt? «Ir jau arī daži trakie, kuri brauc,» Tomass saka. Ar riteni. Tie gan nav sportisti. Dukuri vasarās neizmanto trasi braukšanai. Trenējas, bet tie ir speciāli skeletonistiem izstrādāti spēka un vieglatlētikas vingrinājumi. Rutīnas darbs, kura rezultātus redzēs tikai oktobrī, kad atsāks braukt. Latvijā šajā laikā ledus trasē vēl netiks liets, Norvēģijā gan.
Valsts piešķirtais finansējums šim gadam ļauj brāļiem Dukuriem trenēties un plānot sacensības. Gadā katram nepieciešami aptuveni 30 tūkstoši eiro (neskaitot algu). Daļu no šīs summas, tas ir, deviņus tūkstošus, Martins no valsts jau saņēmis. Pārējo gādā ar sponsoru, personīgo kontaktu palīdzību Latvijā un starptautiski. Sportistus atbalsta nevis lieli Latvijas uzņēmumi, bet vietējie, Siguldas. Par sudraba medaļu šopavasar saņemta arī valdības prēmija – 50 tūkstoši latu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.