Es pazīstu Hlevicki ļoti sen un zinu, ka viņš ir vienmēr bijis ļoti labs ārsts. Visu viņa problēmu cēlonis diemžēl ir vēlme saņemt pēc iespējas vairāk neatkarīgi no morālajiem kritērijiem.

vo, vo šķēle varēs atgriezties pie rožu šķirņu selekcijas, lēiškalns varēs atkal nēsāt alus kausus un kļančīt dzeramnaudu,bērziņš iet uz skolu, lešinskis varēs turpināt studijas profenē, lai iegūtu senkāroto presformu štancētāja diplomu: lūk tā ir dzīve, tik skaista savā vienkāršībā un prastumā…esmu pārliecināts, ka šie cilvēki justos daudz laimīgāki to visu darot nekā jau 20 gadus cenšoties iemācīties vadīt valsti…

Man arī reāli pacēlās Hlevicka reitings – re, cilvēks prot arī kaut ko labu! Lai izpērk grēkus, un tad – lai cilvēkam veicas! Lai kļūst par visu cienītu dakteri.

mīļā pārziedējusī vecava, no sirds iesaku iegādāties sunīti vai kaķīti, kuram varēsi tamborēt kažociņus un čībiņas, šūt cepurītes un kombinezonus, tādējādi aizpildot savu tukšo dzīvi ar pozitīvu saturu un transformējot gruzdošo skaudību pret katru, kas kaut ko sasniedzis, uz produktīvākām jusmēm.

.
Par labumu, sliktumu un likumpaklausību.

IR visai interesanti uzzināt, ka likumus IR jāievēro tikai sliktākajiem, bet pavisam normāla IR vēlme tos neievērot.
Savdabīga izpratne par demokrātiju, un cilvēku kā sabiedrisku būtni.

.
Teksts: “..izraisa vēlmi neievērot nevienu pašu likumu, jo es nesaprotu, ar ko es esmu sliktāka..”.
1. Skaidri deklarēta vēlme likumus neievērot.
2. Vēlme pamatota ar apgalvojumu, ka nav “sliktāka”.
3. Savienojot pirmo un otro punktus, kā tas arī darīts oriğinālvēstījumā, visvienkāršākā loğika ļauj secināt, ka tādā gadījumā vienīgie, kam likums jāievēro, IR sliktākie.
4. Ne visi sliktie IR sliktākie, bet sliktākie pavisam noteikti IR slikti.
5. Trešā un ceturtā punktu apvienojums neapšaubāmi rāda, ka LIKUMI IR JĀIEVĒRO TIKAI SLIKTAJIEM.

Viss augstākminētais NAV spēkā, ja pieņemam, ka oriğinālteksta autore par primāru izvirza tur pieminēto nesapratni.
Tad IR jāsecina:
1. Autore IR totāla nesapraša.
2. Autores kriminālo tieksmju pamatā, iespējams, IR zemas prāta spējas, kuras novedušas pie nesaprašanas.
3. Nesaprašana var būt iemesls nezināšanai, bet nezināšana neatbrīvo no atbildības, arī kriminālās.

Ja nu Tev, dzeris49, labāk patīk otrais variants…

.
“Tev nav ne mazākās nojausmas par manu personību, tāpēc pieeja “ad hominem” ir uzskatāma par citu argumentu neesamības pierādījumu. Man, tāpat kā jebkuram cilvēkam, ir tiesības brīvi paust savus uzskatus un netapt nozākātam tikai tāpēc, ka šie uzskati neatbilst nozākātāja uzskatiem. Vai es pietiekami skaidri izteicos?”

Vai varat uzminēt šī traktāta autoru? 😉

varbūt, ka tā – kurā vietā kāds te ir apgalvojis, ka likums jāievēro tikai sliktajiem?

Droši vien, ka Hlevickim vienkārši nebija tik biezs naudas maks kā pārējiem, līdz ar to viņš sēž, pārējie nē. Bet tas, ka cilvēks strādā savā profesijā, ir tikai atbalstāmi.

Jā, šitā selektīvā atbildības piemērošana vismaz man izraisa vēlmi neievērot nevienu pašu likumu, jo es nesaprotu, ar ko es esmu sliktāka par Šleseri vai Šķēli, ja jau reiz “viens likums un viena taisnība visiem”.