Atlicis pavisam maz laika, lai pārliecinātu neizlēmušos, ka ir, par ko balsot
Virsrakstā uzdotais jautājums ir trejāds – gan par partiju apvienības pašas vienotību, gan par tās pamanāmību, gan par nostāju sabiedrībai svarīgos jautājumos. Atbilde – katrā ziņā no vēlētāju vairākuma – joprojām ir «nezinu, neesmu izlēmis».
Vienotības dibināšanas kongresam marta sākumā it kā vajadzēja noņemt no dienas kārtības vispopulārāko priekšvēlēšanu atziņu, ka «nav, par ko balsot». Kā kongresam novēlēja Vaira Vīķe-Freiberga: «Lai nebūtu mums vairs vēlētāju, kas teiktu, ka vēlēšanās nebūs neviena, par ko balsot. Būs!»
Jo, nudien, izskatījās – kā var nebūt, ja politisko spēku sadalījums solās būt skaidrāks par skaidru: vai nu sevi diskreditējušie kleptokrāti un Kremļa interešu pārstāvji, vai nu politiķi, kuriem nevar pārmest ne «valsts nozagšanu», ne vēlmi pagriezt Latvijas virzību uz Austrumiem, un kuri turklāt velk valsti ārā no bedres, kurā tie otrie to bija iegrūduši.
Četrus mēnešus vēlāk, kad arī valsts nozadzēji ir saliedējušies un pat vienojušies ar Kremļa pilnvarotajiem, nākas secināt, ka Vienotības politiķi turpina priecāties par savu sajūtu, ka vēlētājiem nav alternatīvas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.