Pēdējo spēli uzvar spāņi. Visnotaļ loģiski

Spāņi apliecināja Eiropas čempionu titula svaru, jo visu pjedestālu aizņēma tikai Eiropas komandas

Pasaule ir mazliet izmesta no laivas. Jā, spāņi aiz prieka vēl kādu laiku laks vino tinto, holandieši bēdās Amsterdamā, Roterdamā, Hērenvēnā, Māstrīhtā pīpēs zālīti. Citur pasaulē vienus vajās karstums, citus plūdi, vienus samuraju gari, citus Ivana bargā rēgs. Bet visiem kopā pietrūks futbola, kas vienoja valstis, tautas, rases un reliģijas. Pasaules čempionāts ir beidzies. Spāņi pagājušas nedēļas nogalē cēla virs savām galvām futbola galveno trofeju – Pasaules kausu. Pirmo reizi spēlējot finālā.

Tā mazliet neparasti sanāca. Oranžie, jeb lidojošie holandieši vai vēl precīzāk Nīderlandes futbolisti, Dienvidāfrikas laukumos kā tāds T-34 brauca pāri visiem, līdz finālam bija vinnējuši visas spēles, bet izšķirošajā mačā kādas 3 minūtes pirms papildlaika beigām varbūt arī diskutablā notikumu attīstībā zaudēja vārtus un, jau trešo reizi spēlējot finālā, par pasaules čempioniem tā arī nekļuva.

Eiropas čempioni spāņi tieši pasaules čempionātā pārtrauca 39 nezaudētu spēļu sēriju un čempionātu sāka ar negaidītu zaudējumu Šveicei. Turpinājumā gan bija tikai uzvaras, taču sarkano toreadoru parādītais sniegums nebūt nebija tik pārliecinošs. Ne velti pēdējās četrās spēlēs uzvaras tika gūtas tikai ar 1:0. Bet, lai kļūtu par pasaules čempioniem, vairāk arī nevajadzēja. Līdz spēlei ar Spāniju Vācija rādīja iespaidīgu sniegumu un likās kā azartisks Messerschmitt virs T-34, taču pusfinālā spāņi bija izteikti labāki.

Finālā tādas atšķirības laukumā nebija. Bija gandrīz 50:50. Ja neskaitu pārāk daudzās dzeltenās kartītes nīderlandiešu "kabatās". Un jau bija nojautas, ka visi 11 finālsvilpienu laukumā nesagaidīs. Šoreiz par soģa Hovarda Veba upuri krita Džons Heitinga. Nevar teikt, ka bez vainas. Vai tieši tas izšķīra? Diez vai. Tikpat labi var atkal piesaukt tos pašus divus centimetrus veiksmes – būtu savā izgājienā Arjens Robens pacēlis bumbu 2 cm augstāk un Ikera Kasiljasa kāja vairs nebūtu glābēja. 1:0 tādā reizē jau būtu ievērojams pārsvars un spēcīgs trumpis.

Taču ir tā, kā ir un neviens neteiks, ka fināla rezultāts ir neloģisks. Galu galā spāņi apliecināja Eiropas čempionu titula svaru, jo visu pjedestālu aizņēma tikai Eiropas komandas – Spānija, Nīderlande, Vācija. Labākā no Dienvidamerikas – Urugvaja – palika ceturtā. Kaut Djego Furlana sitiens pēdējās sekundēs mačā ar Vāciju daudz ko varēja sagriezt ar kājām gaisā. Nesagrieza, jo pietrūka atkal šo pašu 2 cm veiksmes. Nu varbūt vairāk. Tomēr arī bronzu Vācija nopelnīja godīgi. Joahima Lēva puiši visu čempionātu aizvadīja ļoti labi. Nu labi, jo bija tak arī spēles pret Serbiju un Spāniju.

Tad jau drīzāk ļoti labi var likt par Urugvajas sniegumu. To lielā mērā nodrošināja Djego Furlana "izcili" un ne velti tieši viņš saņēma čempionāta MWP balvu. Pretendentu bija daudz, arī no komandām, kas bija augstāk par Urugvaju. taču Furlans bija vairāk kā futbolists, vairāk kā Komandas kapteinis bija kā ģenerālis laukumā un arī ārpus tā. Ja bija kāda "viena spēlētāja komanda", tad to visvairāk var attiecināt uz Urugvaju.

Plauktiņi ar rezultātiem un uzvārdiem aizpildīti. Ja jau pirms čempionāta prognozēs daudz kas tika paredzēts, var apgalvot, ka viss ir visnotaļ likumsakarīgi. Gan spāņu uzvara, gan itāliešu un francūžu izgāšanās. Tātad – futbols nav nemaz tik neloģisks, ja reiz uzvarēja vieni no favorītiem. Visi pieci vai pat 10 tik un tā to nevarēja izdarīt.

Pasaules futbola čempionāts bija pirmais, nu labi otrais aiz regbija (Pasaules kauss regbijā Dienvidāfrikā notika 1995.gadā), lielais pasaules sporta pasākums Āfrikā. Bija sīkas problēmas, taču bailēm pirms čempionāta bija lielākas acis nekā tas bija dabā. Tālākais jau ir pašu āfrikāņu rokās. Vai viņi šo kontinentu cels augšup vai, saņemot industriālo valstu milzīgās subsīdijas, tās bez bēdām notērēs un visu nolaidīs uz grunti. Kā tas notika ar Rodēziju, tai pārvēršoties par Zimbabvi.

Čempionāta laikā TV ekrānam un lielajam futbolam skatu uzmeta arī tādi (vai drīzāk tādas), kas parasti pārslēdz uz National Geographic vai seriāliem. Un iestarpināja – jā, šādu futbolu ir bauda skatīties. Jāpiekrīt Fredim – tā ir pavisam cita orbīta nēkā "Skonto" pret "Portadown". Taču tagad pārsvarā nebūs pat tas – būs "Jaunība" pret "Olimps/RFS". Tad jau labāk "Mītava Open". Tur vismaz čaļi spēlē prieka pēc un par visu maksā paši, nevis gaida, ka par katru otro neprecīzo piespēli maksās viņiem (es te nedomāju totalizatoru kantorus!).