Kalnmeiers: nevar likt šķēršļus tiesas atļautam gājienam

Ģenerālprokura amata kandidāts aizstāv tiesas lēmuma pamatotību

Nav pieļaujama šķēršļu likšana gājienam, kuru atļāvusi tiesa, piektdien intervijā "Latvijas Avīzē" (LA) pauž ģenerālprokura amata kandidāts Ēriks Kalnmeiers, komentējot situāciju ar valsts augstāko amatpersonu kritizēto Administratīvās tiesas lēmumu saistībā ar 1.jūlijā atļauto gājienu par godu vācu armijas ienākšanai Rīgā 1941.gadā.

"Ja tiesa ir atcēlusi aizliegumu šādu gājienu rīkot, citas valsts institūcijas tiesas lēmumu nevar ignorēt. Galu galā – ja cilvēki grib nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā to var liegt?" retoriski jautā Kalnmeiers. "Tiesas lēmums, kas atcēlis Rīgas domes aizliegumu gājiena rīkošanai, ir izpildāms, un nav liekami nekādi šķēršļi pasākuma norisei, ja tas notiek atbilstoši likumam. Patīk tas kādam vai ne."

Kā ziņots, Administratīvā tiesa atcēla Rīgas domes lēmumu, ar kuru bija liegts 1.jūlijā rīkot gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, atzīmējot vācu armijas ienākšanu Rīgā un boļševiku padzīšanu 1941.gadā. Gājiens nenotika, jo Drošības policija bija izsaukusi pie sevis iztaujāšanai tā rīkotāju Uldi Freimani, un policija bez viņa klātbūtnes notikuma vietā neatļāva pie Okupācijas muzeja sanākušajiem doties uz Brīvības pieminekli. Gājiena atļaušanu asi kritizēja valsts amatpersonas, interesi par to izrādīja ārvalstu vēstniecības un prese.

Intervijā LA Kalnmeiers arī sīkāk stāsta par savu izvirzīšanu ģenerālprokura amatam, atzīstot, ka par būtisks arguments piekrišanai bijusi vēlme atrast jaunu vadītāju Ģenerālprokuratūras iekšienē. ''Neapšaubu, ka cienīgu kandidatūru varētu atrast arī ārpus prokuratūras sistēmas, teiksim, no tiesnešu vidus, tomēr tā būtu iekšējās nabadzības apliecības izsniegšana visai prokuratūrai, ja tik liela iestāde nevar atrast sev vadītāju,'' saka Kalnmeiers.

Vienlaikus kandidāts noliedz, ka ar viņa iecelšanu augstajā amatā varētu tikt atceltas visas apsūdzības pret Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu. ''Ģenerālprokuroram ir vismazākās tiesības, sadzīviski runājot, iejaukties kādā lietā. Juridiski runājot, ģenerālprokurors tikai retos gadījumos drīkst pieņemt likumīgus lēmumus kāda konkrēta kriminālprocesa ietvaros, un šādas situācijas iespējamība ir vērtējama kā ļoti zema," LA skaidro Kalnmeiers.

Savukārt komentējot iepriekšējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša neievēlēšanu, Kalnmeiers pauž viedokli, ka Saeimas deputātiem nevajadzētu sabiedrībai atskaitīties par šo balsojumu, jo slēgtais balsojums par atbildīgu valsts amatpersonu ir daudzās Eiropas valstīs un šāda procedūra ir pareiza.