Izteikti noliedzoša attieksme konstatēta skolēniem no skolām ar krievu mācībvalodu
Latvijas skolēnu attieksme pret savu valsti ir ievērojami sliktāka nekā vidēji Eiropā, secināts pētījumā par pilsoniskās izglītības kvalitāti Latvijā un citās valstīs, otrdien raksta “Diena”. Izteikti noliedzoša attieksme konstatēta skolēniem no skolām ar krievu mācībvalodu.
89% skolēnu latviešu skolās un 56% krievu skolās atzinuši, ka mīl Latviju. Apgalvojumam “Latvijas karogs man ir ļoti svarīgs” piekrituši 93% skolēnu latviešu skolās, 68% skolēnu krievu skolās. 77% skolēnu latviešu skolās un 44% skolēnu krievu skolās atzinuši, ka ir lepni, ka dzīvo Latvijā. Gatavi pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citā valstī ir 39% skolēnu latviešu skolās un 63% skolēnu krievu skolās. Savukārt apgalvojumam “Kopumā, salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir labākā valsts, kur dzīvot” piekrituši 41% skolēnu latviešu skolās un 18% skolēnu krievu skolās.
Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva uzskata, ka šāds rezultāts nav pārsteidzošs, jo gan Latvijā, gan Igaunijā jaunieši krievu skolās jūtas atsvešināti no valsts un uzskata, ka neko nevar ietekmēt. Savukārt jauniešu gatavību pārcelties dzīvot uz citu valsti Golubeva skaidro ar ekonomiskās krīzes uzlikto zīmogu.
Aptaujājot vairāk nekā 22 tūkstošus Latvijas astotklasniekus, secināts, ka sliktākas zināšanas dažādos pilsoniskās izglītības jautājumos par Latvijas skolēniem ir tikai četru Eiropas Savienības un dažu Latīņamerikas valstu skolēniem.
Izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS) neatzīst, ka pie vainas būtu izglītības saturs, jo skolēnu pilsoniskā apziņa jāveicina ne tikai skolai, bet arī dažādām ārpusskolas aktivitātēm. Valsts izglītības satura centrā uzsver, ka aptaujāti astotklasnieki, lai arī vairāki būtiski temati tiek mācīti 9.klasē, turklāt jauns priekšmets sociālās zinības skolās ieviests tikai pirmd dažiem gadiem un pirmie augļi no tā vēl neesot jūtami. Golubeva gan uzskata, ka Latvijas skolēnu rezultāti ir tik slikti, jo pilsoniskā izglītība nekad nav bijusi Latvijas prioritāte.
.
Komentāri (34)
andrisskrastins 29.06.2010. 11.12
Nu jaunieši ir sabiedrības spogulis. A ko jūs cerējāt, ka jaunā paaudze maksimālismā atrodīs piedurknes un centīsies sakārtot to, ko salaidušas grīstē pēdējās divas paaudzes? Ha! Viņi taču arī grib LABI dzīvot. Kāpēc gan viņiem rūpētu šī valsts? Tā “mīlestība” pret “valsti” un “karogu” ir standarta atbildes, tās nenozīmē neko, jo šie jaunieši NEKO šīs valsts labā NEGRIB darīt.
Kāpēc? Tāpēc ka tā domā viņu vecāki.
2
daina_tabuna > andrisskrastins 29.06.2010. 12.35
Tie nav jaunieši, bet bērni, kam šādus jautājumus uzdot ir laika izniekošana. 6., 7., 8. klase… tur taču nav nekādas nopietnības. Loģiski, ka viņi NEKO negrib darīt valsts labā. Viņi vispār neko negrib darīt, kā vien jārēties.
0
Signija Aizpuriete > andrisskrastins 29.06.2010. 12.40
”Lai gan patiesībā esam vaļīga tauta…relaksēta” (R.Ķīlis) – a kāpēc Atmodas&dziesmotās revolūcijas aktīvākie dalībnieki,atjaunotās valsts pamatu cēlāji un demokrātijas cēlo ideju nesēji tagad 2010.g. ‘tā’ domā (vairs par valsti/sabiedrības interesēm daudz nedomā)? Kā tik krasi mainījās 1988.g. divdesmitgadīgo domāšana (vērtību sistēma)pēc reformām 1990-os – ja šodienas 40-iem jābrīnas par šodienas jaunatnes uzskatiem ?
0
odzina 29.06.2010. 10.59
Esmu pārsteigta, ka aptaujas rezultāti ir tik labi. Tie patiešām ir šokējoši labi, ja ņem vērā kāds dzīvs līmenis ir Latvijā. Var priecāties, ka mūs pametīs tikai puse no jaunajiem cilvēkiem. Esmu priecīga :)
0
mary75 29.06.2010. 11.12
Tas par to attieksmi pret valsti ir pašsaprotams un sen zināms, bet, satraucošākais ir zemas zināšanas pilsoniskās izglītības jautājumiem.
Jā, ko tad Latvijas izglītības sistēma gatavo?
Pilsoņus vai tādus, kuriem nav pat priekšstata par sabiedrību, kurā tie dzīvo, par tās vērtībā, par saviem pienākumiem un tiesībām?
Un tad mēs brīnamies, ka mums tik tumsonīga sabiedrība.
Nu, Ķoķei, protasms, viss OK, pārsvarā, politiķiem te nekāda pilsoniska sabiedrība arī nav vajadzīga, to nevar tik viegli mānīt un vadīt.
6
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@snjuu > mary75 29.06.2010. 11.51
:) =astotajā klasē veidojas viedokļi, kuri tikai nostiprinās ar gadiem, jo vidusskolā neliek domāt kristiski=
===
Klau, Tev kaut kur “lika” domāt “kristiski”? Nevajag domāt, ka visi ļautiņi ir idiņi. Ir taisnība, ka daļa ir (šādu vai tādu iemeslu pēc), bet politiski šie ir nozīmīgi tikai pie šaušanas un griešanas.
===
Kritiskai domāšanai nav nekāda sakara ar “sociālajām zinībām”, var skeptiski/kritiski raudzīties arī uz apgalvojumu, ka Zeme ir apaļa, un var gadīties, ka tas pat nav slikti :)
=
Ja man jāpiemet sava vēsture ~ 8. klasi, tad ar kritiskumu tur sakara bija maz. Svēti ticēju, ka krievi ir slikti, letiņi labi un stāstam, ka “ko neizdarīja vācu tanki, to izdarīs latviešu panki”, etc., un pat vidēji kritiski – es biju “ūbersakarīgs”… Nevajag ievākt zemenes pirms stādīšanas.
0
Þanis Bezmers > mary75 29.06.2010. 23.30
Vai pašlaik ir populāra pilsoniskā vai jebkāda veida izglītība? Varbūt jāsāk ar daudz zemāku līmeni. Fakts, ka mūsu valstī ir daudz augstskolu, daudz studentu, daudz jauniešu ar augstāko izglītību rēķinot uz iedzīvotāju kopskaitu vēl nerunā par izglītības popularitāti īstajā nozīmē. Populārs ir izglītību apliecinošs dokuments plus piederība pareizajiem grupējumiem, kas atļauj ieņemt privileģētu stāvokli sabiedrībā. Minētās lietas pie mums iespējams sarūpēt daudz nenopūloties ar izglītošanos. Viens no variantiem: Ctrl+C > Ctrl+V plus dalība JO.
0
snjuu > mary75 29.06.2010. 11.26
Veči! Tā ir 8. klase!!! Kāpēc panika?
0
daina_tabuna > mary75 29.06.2010. 12.46
@pecisk
Skolā nevar iemācīt kritiski izturēties pret viedokļiem
Īstenībā ir izstrādāta programma, kura to māca. Tikai IzM to nav ieviesusi. Es pazīstu cilvēku, kas šo programmu rakstīja. Tur iekšā ir gan elektronisko mēdiju satura filtrēšana, gan publisko uztāšanos kritiska klausīšanās, gan pareiza avīžu lasīšana. Savulaik bēdīgi slavenais paidagogs Stabiņš arī saviem studentiem mācīja pareizi avīzes lasīt.
0
andrisskrastins > mary75 29.06.2010. 11.33
Kristaps, astotajā klasē veidojas viedokļi, kuri tikai nostiprinās ar gadiem, jo vidusskolā neliek domāt kristiski, izvērtēt informācijas avotus, utt.
0
andrisskrastins > mary75 29.06.2010. 11.14
dzeri, pilnībā es piekrītu, bet tas ir plašāks jautājums nekā viena izglītības ministre. Problēma ir tāda, ka patriotiskā audzināšana nav ģimenē iesākta – bez lieka patosa – tad tur nekas nesanāks. Skolā nevar to iemācīt. Skolā nevar iemācīt kritiski izturēties pret viedokļiem. Skolā nevar iemācīt to, ka valsts mūsu nācijas saglabāšanai ir svarīga. Skolā nevar iemācīt vēlmi palikt šeit un cīnīties par katru kvadrātmetru.
0