Jāmaina pensiju sistēma – bērni maksā vecākiem 57

Andrius Ufartas, F64
Print Friendly, PDF & Email

Atkarībā no pēcnācēju skaita un veiksmes darba tirgū, būs atkarīgs pensijas lielums, jaunu pensiju sistēmu piedāvā vēsturnieki Andris Tihomirovs un Māris Mičerevskis

Līdzšinējās pensiju sistēmas Eiropā pastāv mazāk kā gadsimtu un kā redzams nav spējušas sevi pierādīt kā optimālas un ilgtspējīgas. Līdzīgi kā citur Eiropā, Latvijā sociālā budžeta jautājumi šobrīd  ir viena no galvenajām grūtībām. Pensiju maksājumi sastāda jau gandrīz trešo daļu no valsts budžeta, ar tendenci palielināties. Šogad valsts pensijām no budžeta tiks atvēlēti 1,125 miljardi latu, kamēr kopējais sociālais budžets sastāda 1,520 miljardi latu. Kopējie sociālā budžeta ieņēmumi pārsniedz izdevumus par 334 miljoniem latu.

Līdz valstis sāka ieviest pensiju sistēmu mūsdienu izpratnē, līdz tam pastāvēja paaudžu solidaritātes princips vistiešākajā veidā – bērni uzturēja savus vecākus, nevis kā šobrīd, kad strādājošie uztur vairs nestrādājošos.

Mēs piedāvājam apspriešanai pensiju sistēmu, kura darbotos pēc sekojošiem principiem: bērniem uzsākot strādāt, viņu maksātā sociālā nodokļa lielākā daļa tiek novirzīta vecāku pensijas uzkrājumam, savukārt atlikusī daļa nonāk sociālā budžeta kopējā katlā. Proporciju sadalījumu nosaka valsts, pēc rūpīgu aprēķinu veikšanas, kura ir maināma pēc sociālā budžeta vajadzībām.

Mūsuprāt, sistēmu var kontrolēt un vadīt gan  valsts, gan privātais sektors valsts uzraudzībā. Sociālā nodokļa daļa, kas paredzēta vecākiem, tiek sadalīta divās vienādās daļās un tiek uzkrāta katra vecāka individuālajā kontā. Iemaksas vecāku individuālajā kontā tiek veiktas tik ilgi, kamēr bērns vai bērni maksā sociālo nodokli. Vecuma pensijas izmaksa sākas iestājoties valstī noteiktajam pensionēšanās vecumam. Pensijas lielums tiek noteikts vadoties no uzkrājumu lieluma un plānotā vidējā mūža ilguma pēc pensionēšanās. Pensiju uzkrātais kapitāls jau pensijas izmaksas periodā var mainīties gan no paša kapitāla ienesīguma, gan no bērnu veiktajām iemaksām. Pensiju kapitāls tiek uzticēts valsts vai privātajam pensiju pārvaldītājam, kas iegulda to pēc dažāda veida stratēģijām, līdzīgi kā tas ir šobrīd ar otro un trešo pensiju līmeni.

Šobrīd viens no galvenajiem pastāvošās pensiju sistēmas klupšanas akmeņiem ir demogrāfiskie procesi, ieviešot šo sistēmu cilvēks var uzņemties demogrāfijas jautājumu uz sevi – atkarībā no pēcnācēju skaita un veiksmes darba tirgū, būs atkarīgs pensijas lielums. Šajā modelī bērnam, līdzīgi kā pirms modernās pensiju sistēmas ieviešanas, atjaunotos ekonomisks pamatojums, kas noteikti atstātu pozitīvu iespaidu uz dzimstības rādītājiem. Mūsu piedāvātā sistēma arī veicinātu nodokļu maksāšanu, jo liela daļa no nodokļiem aizietu nevis kādam svešam, bet vecākiem.

Ko darīt vecākiem bez bērniem? Pie risinājumiem varētu pieskaitīt bērnu adoptēšanas iespēju, personīgo uzkrājumu veidošana (iespējams ar īpašām atlaidēm vecākiem, kuriem nevar būt bērni) un protams valsts garantētā minimālā pensija, kura gan visticamāk pirmajos gados būtu neliela (pašlaik Latvijā tie ir 45 lati).

Kapitāla mantošana. Ja pensionāra dzīves laikā uzkrātais kapitāls netiek izmaksāts pilnībā, tad tas tiek mantots saskaņā ar mantošanas kārtību, kur daļa nonāktu visu bērnu pašu pensiju fondā, kas tādējādi nākotnē arī automātiski palielinātu pensijas. Otra daļa nonāktu dzīvesbiedra jau esošajā pensiju fondā, tādējādi palielinot esošo pensiju pēc dzīvesbiedra nāves.

Kas ir vecāki? Par vecākiem būtu uzskatāmi bērna juridiskie vecāki. Bērni, kuri sasniedzot pilngadību ir bez juridiskiem vecākiem, varētu sociālā nodokļa daļu, kas paredzēta vecāku uzkrājumam nemaksāt vispār.

Mūsuprāt,  ieviešot sistēmu valsts iegūtu stabilu demogrāfisko situāciju, noteikti uzlabotos dzimstība. Vidēji pensionāru ienākumi varētu palielināties, nākotnē pensiju kapitālu mantojot, tie pat varētu sasniegt tādu līmeni, ka būtu jāapliek ar papildu nodokli, jo pensiju apmērs sasniegtu un pat krietni pārsniegtu pirms pensionēšanās vecuma algu. Šī sistēma uzlabotu attieksmi pret nodokļiem, jo vismaz par vienu no tiem būtu skaidri redzams, kur tas paliek, bez iedziļināšanās sarežģītajā valsts budžetā. Uzlabotos vispārējā atbildība par bērniem, viņu izglītību un nākotni.

Piemēri (skatīt ilustrāciju): Visos piemēros, vecākiem pirmais bērns piedzimst 20 gadu vecumā un sāk strādāt no 20 gadu vecuma. Vairāku bērnu ģimenēs katrs nākamais bērns piedzimst pēc diviem gadiem. Darba algas pieaugums visos piemēros ir 3% gadā, savukārt vecāku pensijas kapitāla uzkrājuma ienesīgums ir 4% gadā. Ikmēneša pensijas apmērs tiek rēķināts izdalot uzkrāto pensijas kapitālu uz 15 gadiem.

Komentāri (57)

Rasma Skuja 09.06.2010. 11.26

Autoru piedāvātā pieeja ir ļoti normāla un mūsdienīga. Ir tomēr jārod atbildes uz jau izskanējušo kritiku:
(1) Ar bērniem saistīto risku apdrošināšana. Arī rūpīgi un patriotiski vecāki nav pilnīgi pasargāti no tā, ka bērni var “nosisties ar moci”, nebūt darbaspējīgi, emigrēt uz ārvalstīm un maksāt nodokļus tur. Parastie apdrošināšanas pakalpojumi te nederēs – jo te ir runa par 20-60 gadu tālu nākotni (t.i. bērnu darba mūžu). Metodes autori tomēr ir paredzējuši, ka būs arī “kopējā katla” maksājumi, ar kuriem šos riskus var mīkstināt.
(2) Daudz sarežģītāks jautājums – kā noteikt vecāku relatīvo ieguldījumu bērnu audzināšanā. Ja abi vecāki dzīvojuši kopā ar bērnu līdz pilngadībai, tad varētu piekrist autoriem (“sociālā nodokļa daļa, kas paredzēta vecākiem, tiek sadalīta divās vienādās daļās”). Bet ko darīt, ja vecāki dzīvojuši atsevišķi? Šķīrušies? Maksājuši/nemaksājuši alimentus? Audzinājuši citu bērnus? Vai valsts datubāzēs vispār ir visi nepieciešamie dati par to?

+14
-2
Atbildēt

0

daina_tabuna 09.06.2010. 11.21

Un pēc kāda principa dalīs gadījumā, ja ir vecāki ir šķīrušies un apprecējušies vēlreiz? Sanāks tā, ka papiņiem, kas sataisa piecām sievām bērnus un nevienu tā arī neaudzina, būs lielāka pensija kā tiem, kas viņa bērnus audzina ar šo bērnu māti kopā. Un beigās pat var sanākt, ka šim godavīram, kas audzina sveša veča bērnu, bet savējo nav- pensija vispār nepienākas, jo tas taču nav viņa bērns, lai gan patiesībā varbūt šis bērns nemaz bioloģisko tēvu dzīvē nav redzējis.

+11
-1
Atbildēt

0

raivis 09.06.2010. 10.52

Un ko mēs darām nebūt ne retajos gadījumos, kad bērni aiziet bojā? Vai ir slimi un darba nespējīgi? Vai ar vecāku, kas formāli skaitās, bet visu audzināšanu uzgrūž otram vecākam, maksājot minimālus alimentus? Sanāk, ka labākās pensijas būtu tēviņiem, kas sataisa pa pārītim bērnu n-tajām sievietēm, ne tā?

+7
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu