Pa Latviju ceļojam mazāk un īsāku laiku. Jo pārāk dārgi
Zilās govs piens ar mellenēm un cukuru. Velobrauciens pa mežu. Žāvēta bute un baltvīns. Kāršu rozes pie simtgadīgas koka mājas. Omīte sēž zem ozola un atgaiņā odus ar rabarbera lapu. Sēņu mērce ar jaunajiem kartupeļiem. Gulēšana sienā. Lēkšana ezerā no laipas. Margrietiņbalta pļava ar brūnu govi. Domājot par vasaru, kļūst viegli. Tā mūs tūlīt sastiprinās. Patlaban gan izskatās, ka vairāk ceļosim paši pa savām un draugu lauku mājām, jo nozares eksperti norāda – iedzīvotāji pa Latviju ceļo mazāk nekā pērn, sarucis arī ceļojuma ilgums.
NEKO DĀRGU
«Brauciens līdz Kalsnavai ir ilgāks nekā lidojums līdz Cīrihei,» reiz kolēģis atbildēja uz manu sajūsmu par Latvijas laukiem. Es viņam piekritu, jo ceļošana pa Eiropu kļuvusi par latvieša ikdienu. Tādu kā viņš netrūkst – pērn Austrijā vien viesojās ap 16 000 Latvijas iedzīvotāju. Nedēļas nogale Berlīnē izmaksā lētāk nekā atpūta Latvijā – gan ēšanas, gan naktsmītņu cenu ziņā. To apliecina arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pētījums, kur aptaujāti Latvijas iedzīvotāji: pēdējā laikā pa Latviju ceļojuši 44%, savukārt uz ārvalstīm devušies 67 %.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.