Latvijas Bankas vadītājs norāda uz valsts sasniegumiem ekonomikas stabilizēšanā
Latvijai pēc Māstrihtas kritēriju izpildes jāļauj pievienoties eirozonai, jo Latvija var pierādīt, ka ir labāka valsts par daudzām no tām, kas jau tagad ir eirozonā, sestdien NATO Parlamentārās asamblejas sesijas Ekonomikas un drošības komitejas sanāksmē sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Kā vēstī aģentūra LETA, uz sanāksmes dalībnieku iebildumu, ka jau patlaban Eiropas vienotajā monetārajā politikā ir ne mazums problēmu, Rimšēvičs uzsvēra – Latvija jau tagad ir pierādījusi, ka ir labāka par citām eirozonas valstīm. "Mēs nelūdzam nekādus izņēmumus, jo varam pierādīt, ka spējam izpildīt nepieciešamos kritērijus, bet ir svarīgi, lai durvis uz eiro paliek atvērtas, dodot iespēju tām valstīm, kas tagad smagi strādā pie Māstrihtas kritēriju izpildes," uzsvēra LB prezidents, sakot, ka tas ir svarīgi, lai valstīm nezustu motivācija turpināt iesākto ceļu.
Rimšēviča skatījumā Latvijas pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir reāls un sasniedzams mērķis, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešama tālākā budžeta konsolidācija. "Latvija negrib ieviest eiro tikai eiro pēc, (..) bet tā būs balva, ko saņemsim par smago darbu ekonomikas stabilizācijai," skaidroja Latvijas Bankas prezidents.
Kā ziņots, Igaunija varētu saņemt Eiropas Komisija akceptu eiro ieviešanai jau nākamgad. Eksperti gan pauduši bažas, ka Grieķijas krīze var draudēt ar smagām sekām visā eirozonā. Tāpēc Eiropas Savienībā nolemts veidot īpašu eiro stabilizācijas fondu un ieviest stingru fiskālo disciplīnu zonas valstīs.
Komentāri (15)
Juris Millers 29.05.2010. 20.40
Mums eiro jebkurā gadījumā ir izdevīgs. Pat ja eiro zonā būs kaut kāda fantastiska krīze, tad mums būs labāk būt tajā krīzē kopā ar tādām valstīm kā Vācija un Francija un saņemt pasaules atbalstu kopā ar viņām, nekā būt uz krīzes malas, dabūt visas tās pašas problēmas, kas eiro zonā, bet bez pasaules atbalsta.
0
Juris Millers 29.05.2010. 20.40
Latvijas pašreizējais budžeta un aizdevumu plāns ir balstīts uz vispesimistikāko scenāriju pasaules attīstībā, kāds tika paredzēts pagājušā gada beigās. Tagad izskatās, ka tik traki kā domajām varētu arī nebūt – ekonomika atkopjas ātrāk nekā sliktākie scenāriji paredzēja. Līdz ar to nākošā budžeta graizīšana varētu būt nevis plānotie 500 miljoni, bet gan 200 miljoni, bet ja pacenšamies un palielinam ekspertu vēl tik pat daudz kā pēdējos dažos mēnešos, tad varētu būt iespējams, ka budžetu nevajadzēs samazināt. HVZ, to varēs tikai uz gada beigām pateikt.
Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc tagad nevar taisīt nākošā gada budžetu – jo nav ne mazākās skaidrības, kas pēc pus gada būs noticis pasaulē.
0
mary75 29.05.2010. 18.40
Nu, nezinu, varbūt, no Rimševica viedokļa tas, ka, kā viņš pats teica, katru duienu tērējam 4 miļjonus vairāk, kā nopelnam, un gaidāma griešana vēl turpat pus miļjarda apmērā, sauc par stabilizāciju, manuprāt, kaut kā pārāk optimistiski un nenopietni, ja kas ir, tad pirmās stabilizācijas pazīmes makroekonomikā, nekas vairāk.
Vēl jau neko nevar zināt vispār, kas būs ar to eiro, tas fonds tai eiro glābšanai jau teoretiski izveidots it kā ir, bet, naudas tur praktiski esot stipri pamaz.
Daudzi domā, ka, tas, ka valūta viena, bet, finanšu politika katrai valstij sava, tas jau pēc definīcijas ir absurds.
0