Balsojumam virza visus LB padomes kandidātus

Rimšēvičs: LB padomes jautājums ir uzticības balsojums man

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien nolēma nepaust komisijas viedokli par izvirzītajiem Latvijas Bankas (LB) padomes locekļu kandidātiem, atstājot politisko izlemšanu Saeimas ziņā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, komisijai 15 dienu laikā pēc LB prezidenta iesnieguma saņemšanas jāsagatavo lēmumprojekts par LB kandidātu apstiprināšanu, šis termiņš beidzas piektdien.

Nedz koalīcijā ietiplstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), nedz opozīcijas partijas patlaban nesola atbalstu nevienam LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča izvirzītajam kandidātam LB padomei, savukārt Rimšēvičs Ir.lv atzina, ka balsojumu Saeimā par viņa izvirzītajiem kandidātiem varētu uzskatīt par uzticības balsojumu viņam.

Lai nodrošinātu LB rīcībspēju, tomēr varētu ievēlēt vismaz vienu bankas padomes locekli, pieļauj politiķi. Lai nodrošinātu kvorumu, LB padomē nepieciešami vismaz pieci padomes locekļi, bet, ja Saeima neapstiprinās nevienu no četriem Rimšēviča virzītajiem, tad LB padomes sēdes nevarēs notikt, jo tajā paliktu vien četri no astoņiem locekļiem.

Trešdien pēcpusdienā, kad bija skaidrs, ka LB padomes locekļu kandidatūrām atbalsta nav, Ir.lv vaicāja Rimšēvičam, kādas sekas būs, ja laikā LB padomes jaunie locekļi netiks apstiprināti. Rimševičs atbildēja, ka nekādas smagas sekas nebūšot, viņš virzītu jaunas kandidatūras, taču pauda cerību, ka tā nenotiks.

Uz jautājumu, vai šis balsojums nebūs novērtējums viņa kā LB vadītāja darbam, viņa kompetencei, Rimšēvičs atbildēja: “Iespējams, zināmā mērā.” Uz jautājumu, vai viņš to tā uztvers, Rimšēvičs atbildēja: “Tad, kad tas notiks. Sagaidīsim.”

ZZS Saeimas farkcijas vadītājs Augusts Brigmanis trešdien pēc frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka starp Rimšēviča izvirzītajiem kandidātiem “viens ir Lemberga advokāts, ko mēs neatbalstīsim. Advokātus principā vairs nekur neatbalstīsim, bet pārējie trīs tur nosēdējuši jau sešus gadus, kapēc viņi vēlreiz būtu jāieceļ?”.

Pēc tā dēvētās “mazās koalīcijas” gan ZZS savu viedokli mainījusi, jo noskaidrojies, ka, neapstiprinot nevienu kandidātu LB padomē, bankas vadības darbs faktiski tiek paralizēts, Ir.lv sacīja “Jaunā laika” Saeimas farkcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš norādīja, ka “Vienotības” partijas tagad, paļaujoties uz Rimšēviča izvēli, atbalsta visas kandidatūras. Līdz ar to padomē varētu tikt ievēlēts kāds, kurš saņems ZZS vai opozīcijas atbalstu.

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle žurnālistiem skaidroja, ka TP vēl savu lēmumu neesot pieņēmusi, arī konkrētās kandidatūras TP neesot vērtējusi, tomēr, pēc Šķēles domām, pašreizējos apstākļos būtu lietderīgi izvērtēt, vai nepieciešama tik liela LB padome. Opozīcijas partijas vērsušās pie Rimšēviča, prasot paskaidrot, kādēļ nepieciešama padome šādā sastāvā.

Savukārt apvienības “Saskaņas centrs” (SC) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka SC balsos pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, bet, ja tas tomēr parādīsies, pret visām kandidatūrām. “Mēs nezinām, kādi viņu pienākumi, par ko viņiem tiek maksāts,” sacīja Agešins, paužot sašutumu, ka, piemēram, LB muzeja vadītāja saņemot vairāk nekā 3000 latu lielu algu.

Jau vēstīts, ka 2.jūlijā beidzas sešus gadus ilgais pilnvaru termiņš padomes locekļiem Arvilam Sautiņam, Harijam Bušam, Leonīdam Gricenko un Aivaram Skopiņam. Jaunam pilnvaru termiņu Rimšēvičs rosina Saeimu apstiprināt Gricenko, Sautiņu un Skopiņu, kā arī izvirza jaunu kandidatūru – advokātu un līdzšinējo LB konsultantu Pēteri Putniņu. LB padomē ir vēl divas locekles – Vita Pilsuma un Valentīna Zeile, kurām pilnvaru termiņš beigsies nākamā gada martā.