Līdz ar Gordona Brauna atkāpšanos no amata arī beigusies 13 gadus ilgā leiboristu atrašanās pie varas
Par jauno Lielbritānijas premjeru otrdienas vakarā kļuvis Konservatīvo partijas līderis Deivids Kamerons. Tas noticis pēc tam, kad leiboristus pārstāvošais līdzšinējais Lielbritānijas premjers Gordons Brauns paziņoja, ka atkāpjas no amata, vēsta ārvalstu mediji. Līdz ar Brauna atkāpšanos arī beigusies 13 gadus ilgā leiboristu atrašanās pie varas. Brauns arī pametis Leiboristu partijas līdera krēslu.
Kā norāda BBC, Brauna lēmums sekoja pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka konservatīvo un liberāldemokrātu sarunās visdrīzāk tiks panākta vienošanās par kopējas valdības veidošanu. Kamerons jau paziņojis, ka veidos koalīcijas valdību kopā ar liberāldemokrātiem, un starp abu politisko spēku vadību vienošanās par sadarbību jau ir panākta. Leiboristu mēģinājumi vienoties ar liberāldemokrātiem ir cietuši neveiksmi.
Savā pirmajā runā premjera statusā Kamerons norādīja, ka viņa uzdevums būs risināt valsts finansiālās un sociālās problēmas, kā arī atjaunot uzticību politiskajai sistēmai.
Konservatīvo partija 6.maija vēlēšanās ieguva visvairāk vietu parlamentā, bet ne absolūto vairākumu. Kā liecina LETA arhīvs, 650 vietu parlamentā lielākā frakcija būs līdzšinējās opozīcijas konservatīvajiem – torijus parlamentā pārstāvēs 306 deputāti. Leiboristi būs pārstāvēti ar 258, bet liberāldemokrāti – ar 57 deputātiem. Parlamentārajam vairākumam bija nepieciešamas vismaz 326 deputātu balsis.
Komentāri (18)
Pauls Bankovskis 11.05.2010. 23.13
Būs interesanti vērot kā Lielbritānijas attiecības ar Eiropu attīstīsies ņemot vērā Kemerona atturīgo nostāju pret Eiropu. Rodas sajūta, ka konservatīvie vēlas visus Eiropas labumus, bet vienlaikus arī maksimālu autonomiju.
0
mary75 11.05.2010. 22.59
Cik saprotu, varētu, beidzot, ierobežot dažāda veida milzu sociālos pabalstus, ko saņem imigranti, un kas ļauj tiem tur nestrādājot dzīvot lieliski, pie kam vēl veicot naidīgu ideoloģisku darbību pret valsti, kas viņus baro, ierobežot pašu imigrāciju, kā arī, ja veidos koalīciju ar liberāldemokratiem, tie prasīs pāreju uz proporcionālo sistēmu.
2
ilmisimo > mary75 12.05.2010. 06.47
Kur t” tolerance?
0
Sviitijs > mary75 12.05.2010. 00.06
Skan nedaudz pēc zaimošanas – salīdzināt Rietumeiropas partiju ar AŠ2 kabatas formāta “interešu klubiem”…, bet citādi jāpiekrīt. Un atšķirību uzsvēršana starp visām 3 populārākajām UK partijām ne ideoloģiskajā ziņā, bet krīzes pārvarēšanas plānos izskatās vairāk pēc matu skaldīšanas, kā tas redzams BBC sagatavotajā shēmā – http://newsimg.bbc.co.uk/media/images/47796000/gif/_47796373_party_plans_466.gif
0
Māris Diņģelis 12.05.2010. 01.25
Koalīcijas valdība pirmo reizi kopš 2.pasaules kara laikiem un iespējama vēlēšanu sistēmas reforma – tik netipisks iznākums padevies britu parlamenta vēlēšanām, kurās absolūts vairākums balsotāju kā parasti izdarīja tradicionālo izvēli starp torijiem un leiboristiem, taču rezultātā neviena partija neguva uzvaru un „gaisā pakārtajā parlamentā” būtisku politisko ietekmi iegūs liberāldemokrātu mazākums.
Jaunākais britu premjers pēdējo 200 gadu laikā Deivids Kamerons (viņš ir pusgadu jaunāks nekā stājoties amatā bija leiborists Tonijs Blērs) savā pirmajā uzrunā bieži atkārtoja divus vārdus, kas acīmredzot būs jaunās valdības mantra, ķeroties pie nepopulārajiem ekonomikas atveseļošanas lēmumiem.
Šie vārdi ir „atbildība” un „smagi”. Intereses pēc saskaitīju, rezultāts ir 5:4 reizes tikai dažu minūšu garajā runā. Kamerons, kas savā politiskajā retorikā daudz kopējis harizmātisko leiboristu Blēru, šoreiz pie Dauningstrītas namdurvīm iedvesmojās no Kenedija un piesauca „atbildību” ne tikai kā politiķu sūtību pieņemt „smagus” lēmumus un izvest valsti no „grūtās” situācijas, bet kā katra pilsoņa pienākumu prasīt sev, ko vari dot sabiedrībai, nevis tikai saņemt. Atšķirībā no leiborista Brauna atvadu runas, Kamerons, protams, spoži tika galā bez papīrīša.
Kādi tieši būs konservatīvo un liberāldemokrātu politiskie kompromisi un kā tiks sadalīti valdības amati, drīz kļūs redzams. Šī ir pirmā reize, kad abas partijas vienojas koalīcijā, kuras tālejošākās sekas, iespējams, būs izmaiņas vēlēšanu sistēmā. Konservatīvie jau piekrituši, ka būtu jārīko referendums par mažoritārās sistēmas modifikāciju, kas neļauj pie mandāta tikt ar vienkāršu balsu pārsvaru, bet prasa iegūt vēlētāju vairākuma atbalstu.
0