Uzvaras dienu Rīgā svinējuši 100 tūkstoši • IR.lv

Uzvaras dienu Rīgā svinējuši 100 tūkstoši

121
Raitis Plauks, F64
Indra Sprance

Svētku apmeklētājiem dalīta "Saskaņas" avīze; Ušakovs aicina "uzlabot un pārbūvēt mūsu valsti"

Svētdien, 9.maijā, dienas laikā pie pieminekļa "Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" Uzvaras parkā Rīgā pabija aptuveni 100 tūkstoši cilvēku, pirmdien rīta intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

Vislielākais cilvēku pieplūdums – vairāk nekā 20 tūkstoši vienlaikus – Uzvaras parkā bijis 9.maija rīta pusē un pašā vakarā, kad pie pieminekļa notika svētku uguņošana. Toties laikraksts "Vesti Segodnja", atsaucoties uz neoficiālu informāciju no policijas, informē, ka 9.maijā plkst.16.30 pie pieminekļa Uzvaras parkā bija sapulcējušies 450 tūkstoši cilvēku, vēstī aģentūra LETA.

Pēc Voina teiktā, kopumā šie piemiņas pasākumi visā Latvijā pagājuši mierīgi. Gan Rīgā, gan Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā aizturēti cilvēki galvenokārt par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā, taču, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, šogad aizturēto ir mazāk. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad piemiņas pasākumos izpalika provokācijas, sacīja policijas vadītājs. Vienīgais provokācijas mēģinājums bijis no pašu svinētāju puses – veterāni bija izgatavojuši Vācijas karogu un mēģināja mīdīt to ar kājām, taču incidents laikus novērsts.

Ir.lv jau rakstīja, ka Uzvaras parkā notiekošās svinības par godu uzvarai Otrajā pasaules karā svētdien pulcēja lielu skaitu galvenokārt krievu valodā runājošo rīdzinieku. Svētku apmeklētāju vidū ir arī kara veterāni, daudzi ieradās ar ziediem un Georga lentītēm, kā arī svētku karodziņiem. No rīta uz lielajiem ekrāniem sanākušie skatījās tiešraidi no svētku parādes Maskavā.

Ir.lv novēroja, ka pasākuma dalībnieku vidū ir gan „Saskaņas”, gan „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” Saeimas un Rīgas domes deputāti, kā arī abu politisko spēku atbalstītāji. Sanākušajiem tiek dalīta avīze, uz kuras vāka redzams „Saskaņas” premjera amata kandidāts Jānis Urbanovičs. Avīzē, kas izdota gan latviešu, gan krievu valodā, ievietos aicinājums papildināt „Saskaņas” biedru rindas, slavēta apvienība „Saskaņa” un tās darbi Rīgas domē.

Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) savā uzrunā netieši norādīja uz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Ušakovs, sveicot kara veterānus, atzīmēja, ka „unikālā vienotība”, kas vērojama pie Uzvaras pieminekļa, ļaus „uzlabot un pārbūvēt mūsu valsti, kurā ir cienīgi dzīvot visi”. Ušakovs klātesošos uzrunāja krievu valodā.

Ušakovs pirms tam arī nolika ziedus pie Uzvaras pieminekļa. Šī ir pirma reize kopš 1991.gada, kad ziedu nolikšanā pie Uzvaras pieminekļa piedalās Rīgas domes priekšsēdētājs.

Uzrunājot svētku dalībniekus, Latvijas Sociālistiskās partijas līderis un Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks savukārt pauda pārliecību – lai arī citi svētki tiks aizmirsti, šie svētki būs mūžīgi. Rubiks arī uzsvēra, ka padomju armija atbrīvoja ne tikai Latviju, bet arī visu Eiropu.

Kara veterāns Nikolajs Izmailovs Ir.lv sacīja, ka katru gadu dodas uz Uzvaras dienas svinībām. Viņš stāstīja, ka agri iesaukts armijā, bijis lidotājs, pieredzējis smagus gadus, tāpēc šī diena viņam ir svētki. 30 gadus vecā Svetlana, kas uz Uzvaras parku bija ieradusies ar visu ģimeni, savukārt stāstīja, ka tā ir tradīcija ģimenē katru gadu atzīmēt šos svētkus, taču šogad pirmo reizi arī atnākuši pie Uzvaras pieminekļa.

Šogad biedrība „9.maijs.lv” pasākumus pie Uzvaras pieminekļa rīko divas dienas. Tiesa, kā novēroja aģentūra LETA, sestdienas koncerts nebija plaši apmeklēts. BNS ziņoja, ka pēcpusdienā pie Uzvaras pieminekļa bija sanākuši vairāk nekā 1000 cilvēku. Sestdienas koncertā uzstājās arī dziedātājs Ainars Mielavs, kurš uz skatuves sagaidīts ar aplausiem un pirmo dziesmu nodziedājis latviešu valodā.

Komentāri (121)

Sanita Jemberga 09.05.2010. 18.53

Vakar atkal piestiprinājām divus Latvijas karodziņus pie mašīnas. Iemeslu, lai to darītu tieši tagad, mūsu ģimenei ir gana: Latvijas komandas dalība pasaules hokeja čempionātā, māmiņu diena, omes lielā jubileja. Un, galvenais, – te ir Latvija un mums reizēm ir svarīgi publiski apliecināt savu patriotismu.
Ja man būtu jāatbild godīgi, vai uzpošot savu auto ar Latvijas karodziņiem, es kaut nedaudz neesmu pakļāvusies Georga lentīšu provokācijai, es teiktu – nē. Taču ja tā izskatās pēc mazas pretimstāvēšanas, es neiebilstu. Jo es tiešām stāvu pret.
Pret to, ka Latvijā dzīvojošu krievu tautības pilsoņu, nepilsoņu un divu pasu īpašnieku (runāt par to, cik Latvijas iedzīvotāju joprojām ir nepilsoņi (un piesaukt skaitli 350 000) varēs tikai tad, kad Krievijas vēstniecība sāks informēt Latvijas varas iestādes par to, kam viņi izsniedz Krievijas pases) nacionālā vienotība tiek būvēta uz tādas vēstures interpretācijas pamata, kas ir pretrunā ar neatkarīgas Latvijas valsts ideju. Piemēram, ja 9. maijs ir plaši un turklāt nu jau ar oficiālu Rīgas pašvaldības līdzdalību svinama uzvaras diena, tad 25. marts pilnīgi noteikti nav sēru diena vismaz Rīgas pašvaldībā. Vienkārši – zemei, kurai pirms 65 gadiem tika atnests miers un taisnība, 1949. gadā palīdzēja arī attīrīties no ienaidniekiem. Utt. Proti, nevar izraut no kalendāra 9. maija lapiņu, cerot, ka neizjuks viss kalendārs. Tāpēc jautājums par to, kas 1945. gadā notika Latvijā, nekad nedrīkstēs būt interpretāciju un kompromisu jautājums, ar kura palīdzību iegūt krievu tautības cilvēku lojalitāti un Maskavas labvēlību. Pat tad, ja pie tā saucamā uzvaras pieminekļa sapulcētos miljons cilvēku vai Urbanovičs kļūtu par premjeru. Jo – Latvijas valsts vai nu ir vai nav.
Tāpēc man, protams, gribētos ticēt – Rubiks savā pārliecībā par to, ka „citi svētki tiks aizmirsti, šie svētki būs mūžīgi”, kļūdās. Un Ušakovam tomēr neizdosies „uzlabot un pārbūvēt mūsu valsti”.
Nu kaut vai tāpēc, ka mēs arī te dzīvojam.

+38
-2
Atbildēt

3

    Tamāra Nolmane > Sanita Jemberga 10.05.2010. 10.46

    Ja paskatās tos dalībniekus, tad tur no veterāniem vairs nav ne smakas. Nav jārunā par toleranci, ir runa par integrāciju. Šiem cilvēkiem netiek dota iespēja vai vēlme integrēties – mums bija īpašas ministrijas, milzīgs valsts aparāts, bet ko mēs esam ieguvuši? Kaut kādi jaunieši ar sev nesaprotamām lentītēm un lozungiem slavina padomiskās un klrieviskās vērtības; Pilns ar LR pilsoņiem, kas Latviešu valodā neprot pateikt ne vārda!! Ko mēs gribam panākt? Pateikt, ka “eu jūs te neesiet nekas, vai nu uz Abreni vai no pažobelēm ārā nerādieties?” Līdz šim integrācijas process ir bijis tāds – tu nedabūsi to ko tu gribi, ja neizdarīsi to un to.. Kad vajadzētu – izdarot to, mēs tev palīdzēsim tikt gan pie tā, gan pie tā (un tas nebūt nenozīmē, ka mums būtu kādam jāpiedod pāri darījumi, bet gan jāsaprot, ka šeit ir darīšana ar niķīgu bērnu – ar siksnu neko nepanākt).

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    astra_ozo > Sanita Jemberga 09.05.2010. 23.43

    Gribētu tomēr piebilst, ka izsūtīšanas un citas represijas nenotika tikai 1949. gada 25. martā. Laikā no 1944. gada beigām līdz 1948. gadam dažādām represijām, tajā skaitā nošaušanai, arestiem spīdzināšanai un ieslodzīšanai koncentrācijas nometnēs, bija pakļauti 135 000 cilvēku. Upuru skaits mazajai latviešu tautai bija drausmīgs.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    dro > Sanita Jemberga 09.05.2010. 22.00

    Bravo, Laila. Labāk un precīzāk pateikt nav cilvēka spēkos!:)

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

skola 09.05.2010. 13.58

Man patīk tovarišča Ušakova termins “unikālā vienotība”, Latvijā amatpersonai uzrunājot pasākumu svešvalodā (tas nekas, ka viņš ir krievs – viņš pārstāvēja valsts institūciju), kurā visi lozungi ir tikai svešvalodā utml. Arī PSRS laikā bija šī “unikālā vienotība”, kad viena konkrēta tauta bija “vienotāka” par citām. Tā arī līdz pat šai dienai jūtam šīs “vienotības” sekas, kad ļoti liela šīs “vienotākās” tautas daļas vēl joprojām neprot runāt latviski! Paldies, bet šo “unikālo vienotību” es vairāk negribu!

Diemžēl tas,ko mēs redzam šodien ir likumsakarīgas līdz šim valdošo politiķu bezdarbības un gļēvulības sekas, rūpējoties tikai par savu labklājību nevis valsti!

+27
0
Atbildēt

0

ievuliitis 09.05.2010. 12.58

Nellija! Atļaujiet man uzrunāt Jūs vardā. Vai nevarētu pārtulkot un publicēt Jūlijas Latiņinas publikāciju “Eho Moskvi” 8.maija numurā.
Piesakos tulkot, ja nepiecišams.

+11
-1
Atbildēt

5

    kristineim > ievuliitis 09.05.2010. 17.20

    Krievijas blogosfērā ir ļoti daudz interesantu ierakstu, arī par šo tēmu. Ja interesē, ierakstiet grāmatzīmēs http://top.artlebedev.ru/

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dro > ievuliitis 09.05.2010. 16.37

    Vai nebūs jāmaksā par autortiesībām? IR jau nav tik bagāts kā Rīgas dome:)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > ievuliitis 09.05.2010. 16.52

    Es pieļauju, ka autorei nebūs iebildumu, bet, ja ir dota atsauce uz avotiem, nekādu autorpārkāpūmu nav. Bet es neesmu iedziļinājusies autortiesību niansēs. Nekad nav bijusi vajadzība.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Inese Birzniece > ievuliitis 09.05.2010. 14.31

    http://www.echo.msk.ru/programs/code/677955-echo/ – vienkāršā, saprotamā valodā, īss ekskurss vēsturē. It kā pat āmurgalvai būtu jāsaprot, tomēr šaubos – 100 gados radīto cilvēkveidīgo pārstāvi “homo soveticus” ņe prošibjoš.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > ievuliitis 09.05.2010. 13.06

    Jā, Latiņina ir kaut kas, to 8 maija raidījumu tiešām derēja nopublicēt, sevišķi krievu laikrakstos.
    Bet, vispār,to katrs var noklausīties Eho Moskvi lapā, “Kod dostupa”, es arī visiem iesaku.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu