zaļā enerģija
- Viedoklis
- 06.06.2025.
Vai tiešām “zaļā” elektroenerģija būs lēta?
- Viedoklis
- 07.04.2025.
Pašvaldību energokopienas gaida startu
- Viedoklis
- 06.06.2025.
Vai tiešām “zaļā” elektroenerģija būs lēta?
Sabiedrībai nepārtraukti tiek apgalvots, ka Latvijā trūkst elektroenerģijas ražošanas jaudu. Tāpēc ir jāattīsta elektroenerģijas ražošana no vēja elektrostacijām (VES) un saules elektrostacijām (SES), tad būs pietiekama un lēta elektroenerģija.
- Viedoklis
- 04.06.2025.
Vai valsts, pašvaldības un sabiedrība ir uz viena enerģētikas viļņa?
Latvijā un Baltijā investīciju vide, īpaši enerģētikas attīstībai, kļūst arvien labvēlīgāka – to apliecina gan pētījumi, gan ārvalstu kapitāla uzņēmumu pieaugošā loma tautsaimniecībā.
- Viedoklis
- 22.05.2025.
Zaļā enerģija – iespēja Latvijas uzņēmumiem stiprināt pozīcijas tirgū
Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.
- Viedoklis
- 06.05.2025.
PPA – neizmantots potenciāls Latvijas publiskajā sektorā
Elektroenerģijas iepirkuma līgumi (Power Purchase Agreement, turpmāk – PPA) kļūst arvien pieprasītāki visā pasaulē – tos ar zaļās elektroenerģijas ražotājiem slēdz ne tikai lielās korporācijas, bet arī mazie un vidējie uzņēmumi, valsts kapitālsabiedrības, kā arī pašvaldības.
- Viedoklis
- 07.04.2025.
Pašvaldību energokopienas gaida startu
Sākoties pavasara sezonai, saražotās saules enerģijas ietekme uz elektroenerģijas cenu svārstībām kļūst arvien manāmāka. Saules enerģiju pašpatēriņam ir īpaši ieinteresētas izmantot arī pašvaldības, lai mazinātu izdevumus par enerģiju un paaugstinātu vietēji saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru.
- Viedoklis
- 05.11.2024.
Cik pieejama Latvijas uzņēmumiem un sabiedrībai ir atjaunīgā enerģija?
Interese par atjaunīgās enerģijas risinājumiem Latvijas uzņēmumos pieaug, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar to ieviešanu. Turpinot virzīt tehnoloģiskās inovācijas, īstenojot atbalstošu valsts politiku, kā arī padarot zaļo enerģiju pieejamāku un finansiāli izdevīgāku, jau tuvāko gadu laikā pieredzēsim būtiskas pārmaiņas gan patērētāju paradumos, gan uzņēmējdarbības praksē.
- Vide
- 12.05.2024.
Vieni paši klimatu neizglābs
Vai elektriskās automašīnas spēs atrisināt globālos transporta izaicinājumus un vienlaikus piebremzēt klimata pārmaiņas?
- Viedoklis
- 24.04.2024.
Zaļo koridoru zaļajai enerģijai
Enerģētika ir nozare, kurā šodien pieņemtie lēmumi dod augļus daudzu gadu laikā. Mūsu rīcībai attiecībā uz infrastruktūru un enerģijas, arī zaļās (AER), ražošanu ir jābūt pārdomātai, izsvērtai un pamatotai. Skaidrs ir viens - AER pasaulē ir uz palikšanu un attīstību. Šajā kontekstā mums (Latvijai, enerģētikas uzņēmumiem) kā nelieliem spēlētājiem ir jautājumi, kurus nevaram tieši ietekmēt, piemēram, vēja turbīnu globālie ražošanas izaicinājumi, un ir tādi, kurus varam un ir kategoriski nepieciešams ietekmēt. Tas būtu nekavējošs administratīvā sloga samazinājums vēja enerģijas projektos. Ticiet vai nē, bet tas joprojām ir nesamērīgs.
- Viedoklis
- 05.02.2024.
Vai birokrātijas mazināšana nozīmē atkāpties no normām?
Pagājušā gada 5. decembrī Ministru kabineta (MK) locekļi iepazinās ar Enerģētikas un klimata ministrijas (KEM) izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas skaidroja aktualizēta Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) steidzamu iesniegšanu Eiropas Komisijā izvērtēšanai[1]. Par aktualizēto NEKP, kas nozarē tika gaidīts jau kopš 2023. gada pavasara un tā aprises prezentētas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā rudenī, gan enerģētikas un saistīto nozaru spēlētāji, gan arī vides organizācijas steidz veidot pozīcijas, sociālajos tīklos tiek publicēti arī sākotnējie ekspertu vērtējumi. Līdz ar argumentētām pozīcijām par katras nozares vietu un lomu enerģētikas un klimata politikā periodā līdz 2030. gadam sabiedrība un pati nozare jau paudusi neapmierinātību attiecībā uz iztrūkstošo to iesaisti pašā NEKP aktualizēšanas procesā.
- Viedoklis
- 15.12.2023.
Kas maksās un kas iegūs no transporta dekarbonizācijas?
Ar neapbruņotu aci redzams, ka transporta dekarbonizācija Latvijā ir dziļā krīzē. Eiropas Savienība (ES) ir apstiprinājusi grozījumus direktīvā par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Līdz 2030. gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta jomā jāpalielina līdz 29%. Latvijā savukārt pēdējo divu gadu laikā atjaunojamo energoresursu patēriņš transportā ir sarucis no aptuveni 7% līdz 2%. Tātad ir dinamika, bet pretējā virzienā.
- Viedoklis
- 15.11.2023.
Bez ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumiem neiztikt
Kas motivē uzņēmumus pasaulē parakstīt ilgtermiņa korporatīvos elektroenerģijas pirkuma līgumus atjaunīgās enerģijas jomā? Sākotnējā iniciatīva nāca no tiem, kas vēlas radīt pozitīvas pārmaiņas videi, vēlāk līgumslēdzējus piesaistīja konkurētspējīgas cenas. Tagad līguma pircēju rindās redzam tos, kurus motivē piegādes ķēdes apsvērumi un klientu pieprasījums pēc zaļākas preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas. Lai vai kāda būtu līguma slēgšanas motivācija, prasība vai vēlmes, šo līgumu pamatā ir izsvērti aprēķini. Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi jau sāk novērtēt ieguvumus, mēs Latvijā vēl kalkulējam.
- Viedoklis
- 18.10.2023.
Vai esam mācījušies no kļūdām enerģētikas politikas veidošanā?
Viens no “karstākajiem” jautājumiem enerģētikā salīdzinoši nesen bija t.s. obligātā iepirkuma komponente (OIK) un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. OIK sāga beidzās ar skandāliem un parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, kuras uzdevums bija identificēt vainīgos. Viena no OIK mācībām un atziņām – haotiska un nepārdomāta rīcība enerģētikas sektorā var nodarīt būtisku kaitējumu sabiedrībai un uzņēmējiem. Tagad, kad piedzīvojam jaunu “bumu” energosektorā – atjaunīgo resursu izmantošanu –, māc bažas, vai enerģētikas politikas veidotāji ir kļuvuši tālredzīgāki un viņu lēmumi ir pārdomātāki.
