Par Oksfordas gada vārdu pērn atzīts brain rot jeb smadzeņu puve. Kā sevi no tās pasargāt, stāsta klīniskā psiholoģe Romija Krēziņa
Ieviest mākslīgo intelektu, šķiet, kļuvis par gandrīz katra uzņēmuma misiju – tas ir kā solītais “īsceļš” uz panākumiem, izaugsmi, produktivitāti un citiem labumiem. Diemžēl mākslīgais intelekts nav universāls risinājums, kas viegli integrējams jebkurā uzņēmumā vai procesā un kas garantēti nes rezultātus. Tā vietā uzņēmumiem ir vērts iedziļināties ne tikai tehnoloģiju iespējās, bet pašiem savās ikdienas gaitās, lai atrastu reālas uzlabojumu un optimizācijas iespējas un galā nonāktu pie tiešām vērtīgiem uzlabojumiem, pārmaiņu procesā nepazaudējot ne savus resursus, ne darbinieku veselo saprātu.
Naktsmiera influenceri, dēvēti par sleepmaxxers, gatavi uz visu kvalitatīva miega dēļ
Digitālie risinājumi palīdz nomierināt prātu, un elektriski sīkrīki liek justies labāk ķermenim
Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs. Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).
Eiropas dārgakmeņi
Kādus veselīgus paradumus savā dzīvē vēlaties ieviest šajā gadā? Ir vaicā piecām iedvesmojošām personībām
Cilvēkiem vajadzētu uzlabot prasmi krīzes situācijās palīdzēt sev un citiem, uzskata psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Viņš vada pērn decembrī atklāto Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centru
Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš skaidro, kāpēc Manabalss.lv vāc parakstus, lai sākumskolā un pamatskolā bērniem aizliegtu lietot viedtālruņus
Kiberdrošība mūsdienās daudziem šķiet kā nepārtraukts šaha turnīrs, kur uzvarētājs ir tas, kurš ne tikai zina, kā aizsargāt savu karali, bet arī spēj prognozēt un novērst nākamos uzbrukumus.
Maz apģērba, maz kabatu? Tādēļ arī tehnoloģiju jaunumos šoreiz ir kompakts tālrunis, vēl kompaktāka datu krātuve un arī neparasts monitors lietainām dienām telpās
Pieaugot tehnoloģiju izplatībai un to lomai mūsu dzīvēs, aizvien biežāk tiek diskutēts arī par tehnoloģiju lietošanu un nozīmi bērnu dzīvēs. Kamēr vieni uzskata, ka pēc iespējas jāattālina bērna “tikšanās” ar tehnoloģijām, citi saskata tajās iespēju palīdzēt bērnam mācīties un apgūt jaunas lietas. Tehnoloģijas, lietotas ar mēru, ir lielisks mācību procesa rīks.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
