«Zaļais» betons, 3D dizains, izolācijas materiāli no skaidām un ražošanas atkritumu otrā dzīve. Kādus inovatīvus risinājumus šodien īsteno Latvijas būvniecības uzņēmumi
Lai arī netipiski, ka 2023. gadu sākam ar tehnisko valsts budžetu, redzot, cik lielu daļu no siltumnīcefektu veidojošo gāzu emisijām veido transports un cik tālu esam no Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem, manuprāt, šis ir iespēju laiks. Proti, valstij ir iespēja veikt fundamentālas izmaiņas grantu atbalstā elektromobilitātes veicināšanai Latvijā, sevišķi biznesa segmentā. Protams, ir skaidrs, ka mums apkārt vairākas krīzes, ar kurām jācīnās, taču jāņem vērā, ka, aizmirstot par klimata problēmām, tās soli pa solim kļūs par nenovēršamu kataklizmu.
Pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā domino efekts skāris arī lauksaimniecības nozari — resursu izmaksu kāpums liek palielināt pārtikas cenas un, iespējams, apsvērt straujāku pāreju no intensīvas ražošanas uz ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku saimniekošanu
Pirms dažiem gadiem labi zināma zviedru burgeru ķēde savās tirdzniecības vietās izvietoja mežu attēlus – šo mežu iekopšanā viņi bija devuši arī savu ieguldījumu. Mēs nevaram droši apgalvot, vai tas veicināja lielāku burgeru pārdošanas apjomu. Tomēr tam, iespējams, bija būtiska nozīme, lai viņi vispār varētu pārdot kaut vienu burgeru.
Mūsdienās uzņēmumi nevar atļauties nedomāt par ilgtspējību. Ilgtspējīga attieksme tiek pieprasīta no mūsu cilvēkiem un sabiedrības. Ilgtspējīgo zīmolu 2020. gada indeksa pārskata dati liecina, ka ilgtspējība ietekmē 71% patērētāju iepirkšanās lēmumus Latvijā (65% Igaunijā, 71% Lietuvā). Ņemot vērā, ka ikdienā miljoniem cilvēku iepērkas tikai Baltijas valstīs vien, likmes ir augstas. Kas jādara uzņēmumam, lai tas varētu sevi dēvēt par ilgtspējības līderi – vai svarīgi ir tikai ilgtspējības un zaļā dzīvesveida regulārā pieminēšana, vai tomēr vajadzīgs arī kaut kas vairāk?
Pašlaik valstis cīnās ar to, kā atdzīvināt savas ekonomikas, tajās tiek iepludināts milzīgs daudzums papildus naudas. Taču svarīgs ir arī jautājums, kā šī nauda tiks tērēta vai gluži pretēji – investēta. Protams, naudas aprite pašlaik palīdz jau vien ar to, ka tiek stimulēts patēriņš, vienlaikus šo naudu var investēt ar divkāršu labumu: stimulējot ekonomikas izaugsmi un tajā pašā laikā veicinot pāreju, piemēram, uz zaļās enerģijas izmantošanu.
Zaļā enerģija ir gandrīz vai ideāls risinājums labākai ikdienai: videi draudzīga, ar milzu potenciālu, turklāt laba investīcija nākotnē, kas jau patlaban spēj darboties bez valsts subsīdijām. Tikmēr Latvijā atjaunīgo resursu bilances noturēšana uzticēta hidroelektrostacijām, jaunu zaļās enerģijas projektu ir maz, savukārt ikdienā atjaunīgo enerģiju izvēlas vien daži procenti lietotāju, kamēr kaimiņos tiek attīstīti vēja parki un trešā daļa mājokļu lieto enerģiju, kas radīta videi draudzīgā veidā. Kas mūs kavē, lai dzīvotu patiešām zaļi un veidotu ilgtspējīgu enerģētikas nozari?
Tā kā atkritumu depozīta sistēmā ir iesaistīti lieli finanšu līdzekļi un savāktais materiāls ir ļoti vērtīgs, tieši krāpšanās riski var kļūt par sistēmas vājo punktu. Ieviešot depozīta sistēmu pie mums Lietuvā un kaimiņvalstī Igaunijā, līdztekus tika izstrādāti arī pilnīgas kontroles pasākumi, kas jau no pirmās dienas ir kalpojuši kā stūrakmens efektīvai divjoslu sistēmas vadībai, samazinot potenciālās krāpnieciskās darbības līdz minimumam.
Depozīta sistēma ir solis pretī tīrākai Latvijai, kā arī iespēja uzlabot līdz šim juceklīgo atkritumu apsaimniekošanu un vismaz daļu atkritumu atgriezt otrreizējā izmantošanā un pārstrādē. Pēc 20 gadu ilgas depozīta sistēmas jautājumu futbolēšanas jau esam spēruši krietnu soli uz priekšu – pērnā gada rudenī Saeima beidzot pieņēma lēmumu Latvijā ieviest depozīta sistēmu.
Sabiedrībā pastāv vairāki mīti: pirmkārt, vēl arvien ir priekšstats, ka apzīmējums “eko produkts” automātiski kļūst videi draudzīgs. Mūsdienās daudzi eko produkti tiek tīti plastmasas plēvēs vai transportēti no citiem kontinentiem. Tāpēc svarīgi saprast, ka to, vai produkts ir videi draudzīgs, nosaka pilna produkta dzīvescikla izvērtēšana – kādi un cik daudz resursu ir patērēti, lai šo produktu saražotu, transportētu un iepakotu. Jāzina, kas notiek ar produktu un tā iepakojumu pēc tam, kad cilvēki ir beiguši to izmantot, proti, vai iepakojums ir vairākkārt lietojams.
Nav nekā vienkāršāka par zāļu tēju, kas pēc vecmāmiņas receptes sajaukta ar pašu spiestu sulu. Taču — kā panākt, lai šāds dzēriens bez jebkādiem konservantiem mēnešiem ilgi saglabātos svaigs? Rolands Briņķis to ir paveicis un gatavs eksportam
Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka beidzot šā jautājuma risinājumi iegūst kādu reālu virzību, nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Tomēr, pirms priecāties par gaidāmo elektrības rēķinu samazināšanu, patērētājiem ir svarīgi brīdi aizdomāties par to, ka piedāvātajā rīcības modelī OIK maksājumu summa nekur nepazūd un netiek samazināta. Tā vienkārši tiek pārvirzīta uz citu valsts budžeta pozīciju, bet gala rezultātā par to maksās patērētāji. Jautājums tikai, kuri un cik daudz?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
