Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi nozīmīgus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz daļēju sankciju pārkāpumu dekriminalizāciju, bet vienlaikus uz pusi paaugstina maksimālos brīvības atņemšanas termiņus par citiem sankciju pārkāpumiem. Vieglākie Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpumi vairs netiks uzskatīti par krimināli sodāmiem, bet tiks kvalificēti kā administratīvi pārkāpumi. Šāds solis būs būtisks ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts iestādēm, kas nodarbojas ar ES sankciju pārkāpumu izmeklēšanu. Vai paredzētie grozījumi palielinās vai mazinās sankciju pārkāpēju skaitu? To rādīs laiks.
2023. gadā tika veiktas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, ieviešot jaunu nodokļu pārbaudes veidu – nodokļu kontroli, kas šobrīd ir galvenais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles veids. Īstenojot šo soli, tika apvienoti vairāki pārbaudes veidi, izņemot auditu, kas joprojām darbojas līdztekus nodokļu kontrolei. Kādas izmaiņas gada laikā, kopš normatīvais regulējums stājies spēkā, ir novērojamas praksē un kā rīkoties uzņēmējiem, lai izvairītos no nelabvēlīgiem VID lēmumiem?
Nesen ieviestā nodokļu maksātāja reitinga sistēma ir jaunākais solis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) digitalizācijas procesā. Uzņēmumiem savs nodokļu maksātāja reitings redzams elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) kopš 2023. gada nogales, savukārt no šā gada 28. februāra katra uzņēmuma reitings redzams arī publiski. Sistēma tika radīta, lai informētu uzņēmumus par viņu nodokļu maksāšanas disciplīnu un motivētu to uzlabot. Tas ir būtisks solis berzes mazināšanā uzņēmējdarbības vidē. Vienlaikus tika izvirzīti arī iekšējie mērķi un prasības, lai sistēmu padarītu par noderīgu un ērtu digitālo rīku arī VID darbiniekiem. Jaunās sistēmas izstrāde tika uzticēta digitālā biznesa pakalpojumu uzņēmumam Emergn, kura pārmaiņu filozofijas pamatā ir sniegt uzņēmumiem nepieciešamo informāciju un rīkus, bet ļaut digitālās pārmaiņas ieviest un vadīt pašiem.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publiskojis Latvijas uzņēmumu nodokļu maksāšanas reitingu. Reitings ir VID vērtējums par nodokļu saistību izpildi, augstākais līmenis tajā ir “A”, kas nozīmē, ka uzņēmums laikus un pilnībā pilda savas saistības ar valsti un tam nav būtisku pārkāpumu risku. Saskaņā ar šo reitingu puse no visiem Latvijas uzņēmumiem ir iekļauti “B” un “C” līmenī, kas nozīmē, ka tie saskaras ar kādām nodokļu nomaksas sarežģījumiem. “A” līmenī ir tikai 18% uzņēmumu, kas liecina, ka t.s. “radošā pieeja” nodokļu nomaksai aizvien vēl ir gana izplatīta parādība. Ko darīt, lai 18% pārtaptu par vismaz 80%, proti, lai nodokļu maksāšana kļūtu par pašsaprotamu parādību, nevis “dīvainību”, kā to uztver dažās nozarēs?
Galvenie nodokļu iekasētāji Latvijā allaž bijuši ar nopietnu, pat drūmu un aizdompilnu skatu, kas visiem vēsta — es zinu, ka jums tas nepatīk, bet kādam šis darbs ir jādara. Tāpēc 30. janvārī valdības apstiprinātā jaunā Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe dažkārt liekas gandrīz kā no citas dimensijas ieradusies, jo aizrautīgi runā par iespējām padarīt VID par
Cik reālas ir Valsts ieņēmumu dienesta jaunās ģenerāldirek
Jaunā Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe stāsta par plāniem padarīt nodokļu maksāšanu ātru un ērtu un par bailēm, ka korupcija VID nav pilnībā izskausta
Valdība plāno četros gados ēnu ekonomiku samazināt par vienu procentpunktu. Eksperti saka: tik mazas izmaiņas notiktu, arī neko nedarot
23. janvārī Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam, kas sagatavots, lai nodrošinātu kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu uzņēmumu attīstību, konkurētspējas paaugstināšanos u.tml.
Viena no lielākajām Finanšu ministrijas ambīcijām ir panākt, ka valsts pārvalde un sabiedrība – nodokļu maksātāji, sadarbojas kā partneri, kopīgi padarot mūsu valsts pārvaldi efektīvāku. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma šajā uzdevumā. Ikdienā VID apstrādā milzīgu datu apjomu un sakrāj vērtīgu informāciju, kas raksturo sadarbību ar nodokļu maksātāju. Ja valsts ir pārbaudījusi nodokļu maksātāju un tas ikdienas sadarbībā sevi ir apliecinājis kā uzticams partneris, tad šī informācija būtu izmantojama gan VID procesos kopumā, gan citās valsts pārvaldes iestādēs.
Valsts labticīgi dalījusi lielus Covid-19 grantus uzņēmumiem, kas iepriekš krāpušies ar PVN shēmām un aplokšņu algām. Tagad parādnieki nodokļos nav samaksājuši miljonus, atklāj Ir pētījums
Nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā rudeņos tradicionāli izskan visdažādākās idejas, kā pareizāk pārdalīt nodokļu naudu, kam dot vairāk, kam - mazāk. Taču ļoti maz tiek meklētas atbildes uz fundamentālo jautājumu – kā palielināt Latvijas valsts ienākumu budžetu, lai naudas pietiktu visām vajadzībām. Vairāku valstu pieredze rāda, ka šis ir pārbaudīts ceļš uz sabiedrības labklājības pieaugumu. Kādēļ gan Latvijai beidzot nesekot šim paraugam?
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
