Lai gan zobārstu apmeklēju regulāri, pavisam nesen mani piemeklēja kas tāds, ko nenovēlu pat ienaidniekam – nolūza gabals priekšzoba. Mans zobārsts uzreiz nebija pieejams, bet, sarunājoties ar veselības aprūpes maģistrantūras studentiem, kuriem pieņēmu eksāmenu tieši tajā nelaimīgajā dienā, sameklēju citu ārstu, un problēma drīz vien tika atrisināta. Tomēr bija vēl viena vieta, kurp devos ar izroboto smaidu – uz skolu, uz karjeras dienas lekciju, kur no karjeras konsultantes izdzirdēju – “skolotāji tā mēnešiem staigā”. Skolotāji, valsts pārvaldes darbinieki, kam alga vispārīgi “nāk” no valsts budžeta. Neticu, ka kāds labprātīgi staigātu ar bojātu priekšzobu, turklāt profesijā, kurā būšana priekšplānā ir ikdiena.
Tiesa otrdien par maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību Krievijas pilsonim Viktoram Krivošejam piesprieda mūža ieslodzījumu, uzņēmējiem Aleksandram Babenko un Mihailam Uļmanam — 15 gadu cietumsodu. Tiesa par labu cietušajiem piesprieda morālā kaitējuma kompensāciju 171 462 eiro apmērā. Spriedumu varēs pārsūdzēt.
Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?
Joprojām daļā sabiedrības valda utopisks pieņēmums, ka pastāv iespēja visus veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem apmaksāt valstij. Uzdrīkstēties cerēt uz ko tādu Latvijā ir muļķīgi, jo pie mūsu nodokļu ieņēmumiem un izdevumu struktūras, ilgstoši neapmierinātajām neskaitāmajām vajadzībām, kuras vēl tagad pastiprina ārējie faktori, ir neiespējami. Pasaules Banka jau izsenis ir skaidrojusi, ka liels neoficiālais sektors (ēnu ekonomika) nomāc valdības spēju nodrošināt pienācīgus izglītības un veselības pakalpojumus, kā arī funkcionējošu infrastruktūru.
Mediķu brīdinājumi rīkot streiku, medikamentu, naudas un ārstu trūkums, garas gaidīšanas rindas pie speciālistiem – 2023. gads veselības nozarei nebija viegls. Turklāt daļai problēmu saknes meklējamas jau stipri pirms aizvadītā gada un joprojām tām nav rasts risinājums.
Daudzi politiķi atkārtoti uzsvēruši, ka valsts budžeta līdzekļi veselības aprūpē jāinvestē efektīvi, proti, sniedzot skaidru un izmērāmu rezultātu pacientu veselības rādītājos. Šīm prasībām var tikai piekrist, jo tas samazinātu sociālekonomisko slogu valsts budžetam un ģimenēm. Tomēr, raugoties uz onkoloģisko pacientu ārstēšanu, jāsecina - lai gan esam gājuši uz priekšu, progress krietni atpaliek no cerētā.
Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs (34), noguris no atbalsta trūkuma medicīnai un nemitīgās jostas savilkšanas, atstās amatu
Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne tikai pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas jaunā vadītāja Alise Nicmane-Aišpure vēlas stiprināt ģimenes ārstu institūciju, kurai nenāk par labu nestabilais finansējums un birokrātisku papīru kalni
Situācija veselības nozarē ir kritiska — pacienti izmeklējumus gaida rindā pat līdz nākamā gada vidum. Ja valdības solītie papildu miljoni krīzi nerisinās, ģimenes ārsti rudenī sola protesta akciju
Pēc skarbās inflācijas kopējais pirkumu groza apjoms valstī pieaug, tomēr ieguldījums veselības izmaksās ir proporcionāli mazāks, salīdzinot ar tēriņiem iepriekš un šobrīd. Veselībai vajag daudz vairāk naudas – ievērojami vairāk par 12% no valsts kopbudžeta, lai sistēma ilgtermiņā nestu vēlamos rezultātus un Latvija pietuvotos Eiropas valstu vidējam līmenim. Iespējams, tas risināms publiskajā un privātajā partnerībā. Bet, lai naudas palielinājums veselības aprūpei patiešām risinātu gadiem samilzušās problēmas, finansējuma izlietojums ir jāsasaista ar rezultatīvajiem rādītājiem, piemēram, ar vairāk kvalitatīvi nodzīvotiem dzīves gadiem vai dzīves ilguma palielināšanos.
Latvijas pacientu un veselības aprūpē strādājošo profesionālās organizācijas šā gada 18. maijā tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai pārrunātu satraucošo situāciju veselības aprūpē un kopīgi meklētu risinājumus papildu finansējuma piešķiršanai vēl šogad (~+140 milj. eiro) un nākamajā gadā (~+310 milj. eiro).
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
