Ilustratīvsattēls no Pixabay.com.
Joprojām daļā sabiedrības valda utopisks pieņēmums, ka pastāv iespēja visus veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem apmaksāt valstij. Uzdrīkstēties cerēt uz ko tādu Latvijā ir muļķīgi, jo pie mūsu nodokļu ieņēmumiem un izdevumu struktūras, ilgstoši neapmierinātajām neskaitāmajām vajadzībām, kuras vēl tagad pastiprina ārējie faktori, ir neiespējami. Pasaules Banka jau izsenis ir skaidrojusi, ka liels neoficiālais sektors (ēnu ekonomika) nomāc valdības spēju nodrošināt pienācīgus izglītības un veselības pakalpojumus, kā arī funkcionējošu infrastruktūru.
Pašlaik ir atlikta diskusija par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu “divu grozu” sistēmas ieviešanu, taču 2025. gada 1. marts, kad Veselības ministrijai jāpiedāvā jauns veselības aprūpes finansēšanas modelis, tuvojas. Vērojami arī konkurences kropļojumi no publisko personu puses, kas savukārt neļauj pietiekami investēt privātā sektora dalībniekiem.[1] Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA) ir pārliecināta, ka godīga konkurence ģenerē augstāku pakalpojumu kvalitāti, veicina prognozējamu tirgus attīstību, kas ļauj drošāk veikt nozīmīgas investīcijas, sekmē papildu līdzekļu veidošanos, ko savukārt var gudrāk novirzīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.
