Tendence ir nemainīga — sabiedrība noveco. Ko par ilgdzīvošanu, kas ir ne tikai krietns gadu skaits, bet arī kvalitāte un viedums, var pastāstīt tie, kuri dzīvi vērojuši gana ilgi, pētījusi žurnāliste Eva Johansone
Digitālie aktīvi
Spējas, kuru zenītu iespējams sasniegt dzīves otrajā pusē
Pasaulē un arī Latvijā sabiedrība strauji noveco gan mūža ilguma pieauguma, gan zemās dzimstības dēļ. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par gados vecāku iedzīvotāju veselību, tai skaitā sirds veselību. Latvijā sievietes veselīgi, bez slimības, invaliditātes un aktivitātes ierobežojumiem dzīvo tikai 54,3 gadus, bet vīrieši – 52,6 gadus, liecina Eurostat 2020. gada dati. Savukārt Pasaules Banka aprēķinājusi, ka 30% gadījumu 60 gadus un vecāku iedzīvotāju vidū nespēju (veselības stāvokļa izraisītus aktivitātes ierobežojumus) rada tieši sirds un asinsvadu slimības. Kā mazināt šo slimību radīto slogu un panākt, lai novecošana iet roku rokā ar labāku sirds veselību?
Polija un Baltijas valstis strādās, lai reģionā palielinātu NATO karavīru skaitu, pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu teica Polijas prezidents Andžejs Duda (attēlā). Abu valstu prezidenti apsprieda palīdzību Ukrainai un drošības stiprināšanu. Polijas prezidents atbalstīja Levita aicinājumu veidot īpašu tribunālu, lai sauktu pie atbildības kara noziedzniekus.
Dzīve vecumdienās lielai daļai sabiedrības saistās ar izaicinājumiem, ko nosaka prognozējami ļoti zemie iztikas līdzekļi (un, protams, arī veselības problēmas un ar to saistītie izdevumi). Kā liecina Latvijas Bankas prognozes, pēc 30 gadiem nākotnes senioriem ienākumi no pensijas 1. un 2.līmeņa sasniegtu tikai 25% no pašreizējiem ienākumiem. Šī, protams, ir ļoti pesimistiska prognoze, kas neņem vērā nesenās izmaiņas likumvidē, piemēram, iespēju daļai pensiju 2. līmeņa plānu akcijās ieguldīt pat 100% savu līdzekļu. Tas savukārt nozīmē kāpināt peļņu un attiecīgi veidot lielāku pensiju 2.līmeņa uzkrājumu. Jāpieņem arī tas, ka nākotnē augs pensionēšanās vecums, jo pie esošajām demogrāfijas tendencēm, mēs vienkārši nevarēsim atļauties aiziet pensijā 65 gados.
Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienā ir gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, lai vienreiz pa visiem laikiem salabotu sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas. Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots pašlaik būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.
Vitālija Manska filma Gorbačovs. Paradīze ir neomulīgs vēstījums par pagātnes konsekvencēm
Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem. Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.
Jauni pētījumi aktivizējuši debates par šo jautājumu, vienlaikus vērtējot, kā cilvēku ilgmūžība ietekmēs planētas nākotni
Pēdējā laikā publiskajā telpā uzvirmojušas diskusijas, kurās virknēti argumenti par un ap pensiju ienesīgumu un pārvaldīšanas plāniem. Jaunpienācēji cenšas izaicināt, lai piesaistītu uzmanību, tirgus maratonisti sniegt savu redzējumu, kas pamato ilgtermiņa skatu un rūpes par lielākās krājēju daļas labklājību. Tomēr nereti, salīdzinot pensiju plānu ienesīgumu dažādos periodos, tiek aizmirsts būtiskākais – plānu ienesīgums atspoguļo vidējo temperatūru istabā, ne katra cilvēka uzkrājuma pieaugumu, jo ienesīgums katram mainās atkarībā no veikto iemaksu apmēra un regularitātes.
Vai ļaut katram strādājošajam novirzīt daļu sociālā nodokļa tieši savu vecāku atbalstam? Eksperti kategoriski iebilst
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
