Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šā gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa.
Lote Šteina ir mamma. Un sieviete, kura uzdrošinās runāt par sāpēm, ko vecāki piedzīvo, grūtniecības laikā zaudējot bērniņu
Diskusijā starp Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Agitu Zariņu-Stūri (JV) un tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" pārstāvjiem par izglītības reformu, kas paredz tālmācības iespēju ierobežošanu pamatizglītībā, Delfi.lv portālā martā tika pavadīta ar viedokļu atšķirību par tālmācības izglītības lietderību obligātās pamatizglītības iegūšanas vecuma posmā.
Plaši apspriestais seriāls Pusaudzība izaicina priekšstatus par bērnību
Lai gan viena no valdības prioritātēm ir atrast risinājumu, lai bērnudārzos var atstāt arī mazuļus no viena gada vecuma, šai idejai ir arī daudz oponentu. Svarīgi saprast, ka iespēja apmeklēt pirmsskolu jau no viena gada vecumu palīdzētu virknei ģimeņu, tomēr vienlaikus nebūs tā, ka visi vecāki pēkšņi vēlēsies, lai bērns sāk apmeklēt pirmsskolu tik agri. Šādai iespējai noteikti ir jābūt un katra ģimene var pati izvēlēties, kurā brīdī sākt pirmsskolas gaitas, ņemot vērā bērna individuālās vajadzības.
Nupat uz kinoteātru ekrāniem nonākusi Martas Elīnas Martinsones spēlfilma Vecāku sapulce. Režisore uzskata, ka tad, kad situācija pasaulē šķiet baisa, smiešanās var palīdzēt
Latvijas skolās gadiem ilgi aktuāla problēma ir mācību līdzekļu trūkums, kas apdraud izglītības kvalitāti un bērnu nākotni, kā arī ierobežo skolotāju iespējas pilnvērtīgi īstenot mācību procesu. Taču pērnā gada nogalē valdība atvēlēja 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidei un vienlaikus norādīja, ka mācību līdzekļiem finansējuma nepietiek. Sanāk, ka valsts budžetā neatradās 4 miljoni eiro, kas nodrošinātu mācību līdzekļus visiem sākumskolas skolēniem visos priekšmetos, bet atradās 21 miljons monitoringa sistēmai.
Mediācija kā konflikta risināšanas metode Latvijā ir pieejama jau divdesmit gadus. Pirms desmit gadiem tika pieņemts arī Mediācijas likums. Lai gan šī pieeja piedāvā efektīvus risinājumus, to pazīst un izmanto vēl salīdzinoši neliela sabiedrības daļa. Mediācijas iespējas sniedzas tālu aiz tradicionālās konflikta risināšanas izpratnes un to var veiksmīgi pielietot dažādās jomās, tostarp izglītībā. Izglītības vide, kur ikdienā cieši sadarbojas skolotāji, vecāki un bērni, bieži vien ir sarežģīta un pilna emociju. Šeit mediācija var būt īpaši efektīva, risinot konfliktus starp pedagogiem un vecākiem, vairākiem vecākiem savā starpā vai pat starp pedagogiem. Tā piedāvā drošu un neitrālu vidi, kurā konfliktējošās puses var brīvi izteikt savas bažas un vajadzības.
Šā gada deviņos mēnešos piedzimis rekordmazs bērnu skaits, pirmo reizi zem 10 000. Kopš 2016. gada kopējais dzimstības kritums sasniedzis 40%, kas zināmā mērā “atrisinājis” arī rindu jautājumu pirmsskolā. Jau tagad vietu trūkums pirmsskolās ir tikai Pierīgā un Rīgas centrā, bet vairākās apkaimēs pašvaldību pirmsskolās ir grūtības nokomplektēt grupas. Tajā pašā laikā valsts turpina “ieguldīt betonā”, nevis cilvēkos, aizmirstot, ka demogrāfijas sekmēšanai ir svarīgi uzlabot to ģimeņu dzīves apstākļus, kurās jau pašlaik ir bērni. Kā varam sagaidīt, ka aizvien vairāk ģimeņu lems par labu bērna ienākšanai, ja nerūpējamies par jau esošajiem?
Lai gan dažādās pašvaldībās un pat dažādās skolās vienas vietvaras ietvaros situācijas ar mācību līdzekļu pieejamību ir atšķirības, kopumā izglītības iestādēm trūkst finansējuma mācību līdzekļiem. Tā ir dziļi iesakņojusies problēma, kas daļēji radusies, jo izglītība nav virzīta kā prioritāte. Nenodrošinot skolēniem visu nepieciešamo mācībām, tiek rādīts negatīvs piemērs attieksmei pret skolu, mācībām un izglītību kopumā. Tas būtiski ietekmē arī skolēnu motivāciju mācīties, un diemžēl ietekme ir negatīva.
Mēs visi vēlamies, lai bērni skolā ir radoši, iniciatīvas pilni, ar labām sekmēm un ideālā gadījumā – godalgoti olimpiāžu dalībnieki. Kā vecāki var sadarboties ar skolotājiem, lai palīdzētu bērnam iejusties skolas darba ritmā, un kādi šajā kontekstā ir mūsdienu pedagoģijas izaicinājumi?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
