Pirmsskola no gada vecuma – iespējai ir jābūt, taču to neizmantos visi

Lai gan viena no valdības prioritātēm ir atrast risinājumu, lai bērnudārzos var atstāt arī mazuļus no viena gada vecuma, šai idejai ir arī daudz oponentu. Svarīgi saprast, ka iespēja apmeklēt pirmsskolu jau no viena gada vecumu palīdzētu virknei ģimeņu, tomēr vienlaikus nebūs tā, ka visi vecāki pēkšņi vēlēsies, lai bērns sāk apmeklēt pirmsskolu tik agri. Šādai iespējai noteikti ir jābūt un katra ģimene var pati izvēlēties, kurā brīdī sākt pirmsskolas gaitas, ņemot vērā bērna individuālās vajadzības.

Smiekli kā zāles

Nupat uz kinoteātru ekrāniem nonākusi Martas Elīnas Martinsones spēlfilma Vecāku sapulce. Režisore uzskata, ka tad, kad situācija pasaulē šķiet baisa, smiešanās var palīdzēt

Četrus miljonus eiro grāmatām valsts neatrod, bet 21 miljonu monitoringa sistēmai – gan

Latvijas skolās gadiem ilgi aktuāla problēma ir mācību līdzekļu trūkums, kas apdraud izglītības kvalitāti un bērnu nākotni, kā arī ierobežo skolotāju iespējas pilnvērtīgi īstenot mācību procesu. Taču pērnā gada nogalē valdība atvēlēja 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidei un vienlaikus norādīja, ka mācību līdzekļiem finansējuma nepietiek. Sanāk, ka valsts budžetā neatradās 4 miljoni eiro, kas nodrošinātu mācību līdzekļus visiem sākumskolas skolēniem visos priekšmetos, bet atradās 21 miljons monitoringa sistēmai.

Vai konfliktus izglītības jomā var risināt ar mediāciju?

Mediācija kā konflikta risināšanas metode Latvijā ir pieejama jau divdesmit gadus. Pirms desmit gadiem tika pieņemts arī Mediācijas likums. Lai gan šī pieeja piedāvā efektīvus risinājumus, to pazīst un izmanto vēl salīdzinoši neliela sabiedrības daļa. Mediācijas iespējas sniedzas tālu aiz tradicionālās konflikta risināšanas izpratnes un to var veiksmīgi pielietot dažādās jomās, tostarp izglītībā. Izglītības vide, kur ikdienā cieši sadarbojas skolotāji, vecāki un bērni, bieži vien ir sarežģīta un pilna emociju. Šeit mediācija var būt īpaši efektīva, risinot konfliktus starp pedagogiem un vecākiem, vairākiem vecākiem savā starpā vai pat starp pedagogiem. Tā piedāvā drošu un neitrālu vidi, kurā konfliktējošās puses var brīvi izteikt savas bažas un vajadzības.

Kas kavē lēmumu par labu pirmajam, otrajam vai trešajam bērnam?

Šā gada deviņos mēnešos piedzimis rekordmazs bērnu skaits, pirmo reizi zem 10 000. Kopš 2016. gada kopējais dzimstības kritums sasniedzis 40%, kas zināmā mērā “atrisinājis” arī rindu jautājumu pirmsskolā. Jau tagad vietu trūkums pirmsskolās ir tikai Pierīgā un Rīgas centrā, bet vairākās apkaimēs pašvaldību pirmsskolās ir grūtības nokomplektēt grupas. Tajā pašā laikā valsts turpina “ieguldīt betonā”, nevis cilvēkos, aizmirstot, ka demogrāfijas sekmēšanai ir svarīgi uzlabot to ģimeņu dzīves apstākļus, kurās jau pašlaik ir bērni. Kā varam sagaidīt, ka aizvien vairāk ģimeņu lems par labu bērna ienākšanai, ja nerūpējamies par jau esošajiem?

Šķiltavas speciālizlaidums: Demogrāfija