Pirmās pazīmes, ka investori negrib naudu ieguldīt Amerikas parādzīmēs
Pēdējos gados Latvija ir saskarusies ar vēl nebijušiem vai sen nepieredzētiem izaicinājumiem – Covid-19 pandēmija, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, strauji pieaugušās energoresursu cenas un augstā inflācija. Šie satricinājumi ir būtiski palielinājuši arī valsts budžeta izdevumus – papildu atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, humanitārā un militārā palīdzība Ukrainai, aizsardzības kapacitātes stiprināšana. Šādā situācijā nav iespējams finansēt visus papildu izdevumus ar budžeta ieņēmumiem – veidojas budžeta deficīts. Savukārt budžeta deficīts tiek segts, aizņemoties un attiecīgi palielinot valsts budžeta parādu[1]. Lai arī Latvijas valsts parāds pēc Eurostat
Foto -
Karš Ukrainā. 66. nedēļas galvenie notikumi
Eiropas Komisija ir tikko nākusi klajā ar ilgi gaidītajiem priekšlikumiem par Eiropas Savienības (ES) fiskālo noteikumu būtisku reformu. Priekšlikumi ir izstrādāti pēc plašām debatēm un konsultācijām, kuru rezultātā martā starp ES finanšu ministriem tika panākta politiska vienošanās par reformas galvenajām aprisēm. Tagad ir pienācis laiks pārvērst šo politisko vienošanos par normatīvām izmaiņām ES kopējā ekonomiskās pārvaldības sistēmā.
Pasaulē pazīstamais ekonomists Berijs Eihengrīns par reizēm, kad valstij ir jāaudzē parāds, par kriptovalūtu apšaubāmo lietderību un kāpēc Latvijas pievienošanās eirozonai bija gudrs lēmums
Lai «sodītu» Ukrainu par Kerčas tilta spridzināšanu, Krievijas armija ar raķetēm un droniem apšaudīja infrastruktūras objektus vairākās lielākajās pilsētās Ukrainā, ieskaitot galvaspilsētu Kijivu. Bojā gājuši vismaz 19 civiliedzīvotāji. «Faktiski šī kopš 24. februāra ir otrā reize, kad bijusi tik vērienīga apšaude, bet no kritiskās infrastruktūras viedokļa tā, šķiet, ir pati lielākā apšaude mūsdienu vēsturē,» sacīja Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis.
Kāda būs Krievijas agresijas un sankciju ietekme uz Latvijas ekonomiku?
Latvijas 2022. gada budžeta kontekstā ļoti aktuāla ir valsts parāda tēma. Ņemot vērā salīdzinoši zemo Latvijas parādu un izdevīgās aizņēmumu likmes, likumsakarīgi ir nepieciešama diskusija par nepietiekamo līdzekļu piesaisti.
In the debate one may often hear this argument: “Latvia has low debt so the country can and should spend more to stimulate growth and create a more affluent country”. The argument should be that with low debt and currently very low interest rates, Latvia should borrow more in order to spend more in order to grow.
Kā vēsta sena dzīves gudrība - mūžu dzīvo, mūžu mācies. Pēdējās divas desmitgades un tajā laikā piedzīvotās krīzes ir bijušas ļoti pamācošas arī ekonomikas jomā gan Eiropā, gan Latvijā, jo tieši šādos apstākļos sevišķi skaidri izgaismojas iepriekš pieļautās kļūdas. Tomēr pamanīt un saprast kļūdas ir tikai pirmais solis. Daudz svarīgāk ir gūt mācību par to, ka būtu jādara citādi, lai tās pašas kļūdas nepieļautu vēlreiz.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka iesaka investēt, nevis tērēt
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
