Izvērtējot 13. janvārī notikušo dronu incidentu lidostā Rīga, Satiksmes ministrija nav konstatējusi iestāžu ļaunprātīgu rīcību.
Piemērs tam, cik viegli cilvēki internetā uzķeras uz kibernoziedznieku “āķa”, ir eksperiments Lietuvā, kur mācību Cyber Shield 2022 laikā tika nosūtītas 56 000 vēstuļu, kas atdarināja kiberkrāpnieku ziņojumus. Lietuvas Aizsardzības ministrija vēlāk ziņoja, ka kaitīgas darbības veikuši vairāk nekā 7100 cilvēku jeb adresātu, kas nozīmē - ja IT drošības pasākumi nedarbotos, katrs astotais valsts uzņēmumu darbinieks iekristu hakeru sūtītajā “ēsmā”. Ko no tā varam mācīties Latvijā?
Pēc kara sākuma Ukrainas valsts iestādes ir piedzīvojušas plašus kiberuzbrukumus, tajā skaitā arī tādus uzbrukumus, kas tika veikti pirmo reizi vēsturē, piemēram, ļaunprogrammatūras uzbrukums elektroenerģijas infrastruktūrai ar mērķi atslēgt elektrību lielam iedzīvotāju skaitam. Šķiet, neviens vairs neuzdod jautājumu, vai karš Ukrainā ietekmē arī mūs, Latvijā, taču vēl nereti nākas dzirdēt, ka Latvija nav kiberuzbrucēju mērķis. Vai tā tiešām ir?
Lai pilnīgi visām skolām nopirktu īpaši mācībām radītas viedierīces, Valsts prezidenta kanceleja izstrādāja sadarbības memorandu Dators ikvienam bērnam. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) konceptuāli ideju atbalsta, bet memorandu parakstīt nevar. Žurnāls Ir skaidro, kas rada šķēršļus valstij iegādāties viedierīces, lai visi bērni varētu mācīties arī attālināti.
Pēdējā laikā lielo uzņēmumu vidū vērojam kādu interesantu parādību. Darba videi kļūstot arvien sarežģītākai, rodas pieprasījums pēc speciālistiem ar tik specifiskām zināšanām, kādas tirgū nemaz nav pieejamas. Tāpēc arvien vairāk uzņēmumu vajadzīgos darbiniekus atrod un apmāca paši, tā ne tikai apmierinot savas vajadzības, bet arī nodrošinot teicamas (un apmaksātas) pārkvalifikācijas iespējas cilvēkiem, kas novērtē savu darbavietu, bet tai pat laikā gatavi jauniem profesionālajiem izaicinājumiem.
Valsts iestādes jau kopš 2017. gada aktīvi strādā pie principa “Konsultē vispirms” ieviešanas valsts pārvaldē. Pēc trīs gadu neatlaidīga darba ir acīmredzami sasniegumi, piemēram, klientu vērtējumā aizvien vairāk valsts iestāžu gūst pozitīvu atzinību, ka patiešām vispirms konsultē un tikai pie atkārtotiem brīdinājumiem un nesadarbošanās ķeras pie stingrākiem mēriem. “Pie labā ātri pierod”, un patlaban iniciatīvas ieviešanā sāk parādīties virzieni, kuros vēl ir izaugsmes iespējas, lai varētu teikt, ka šis darbs ir padarīts līdz galam un pilnībā, ja vispār tas ir iespējams.
Meža nozares pārstāvji un nevalstiskās organizācijas jau iepriekš vēstulē Latvijas Ministru prezidentam Krišjānim Arturam Kariņam aicināja nepieļaut jaunās valsts stratēģisko uzņēmumu privatizācijas shēmas īstenošanu centralizācijas projekta paspārnē.
Šā gada sākums ieviesa nozīmīgas korekcijas un pārmaiņas ne tikai mūsu personīgajās dzīvēs, bet arī uzņēmējdarbības vidē un valsts pārvaldes darbā. Šī neapskaužamā situācija vienlaikus ir bijis labs stresa tests un pārmaiņu katalizators - ikviens no mums šajā laikā ir apguvis jaunas digitālās prasmes, strādājis efektīvāk un, ieviešot pārmaiņas, elastīgāk un atvērtāk pielāgojies visam jaunajam.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozīme pasaules valstu pārvaldē un ekonomikā aizvien pieaug. Atbilstīgi aug arī kiberuzbrukumu skaits un metodes, ar kādām tie tiek rīkoti, gadā nodarot simtiem miljardu eiro zaudējumus.
Par spīti publiski paustai skepsei un tračiem Latvija pārliecinoši virzās digitālas valsts virzienā. Atbilstoši nacionālajiem plānošanas dokumentiem ir plānots visus iespējamos valsts un pašvaldību pakalpojumus nodrošināt elektroniski, ja vien nav absolūti nepieciešama personas klātbūtne. Taču tas nestrādās, ja valsts nerūpēsies par labu e-reputāciju, proti, par uzkrāto datu drošību un nespēs piedāvāt visiem saprotamus “digitālās spēles noteikumus”.
Nepastāv šķēršļi reorganizēt vai likvidēt vairākas valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole. Kā vēsta aģentūra LETA, pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē vērtēja 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, nosakot, vai ņemti vērā labas pārvaldības principi un vai reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.
Jāpublicē būs arī disciplināri sodīto tiesnešu vārdus
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
