Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi nozīmīgus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz daļēju sankciju pārkāpumu dekriminalizāciju, bet vienlaikus uz pusi paaugstina maksimālos brīvības atņemšanas termiņus par citiem sankciju pārkāpumiem. Vieglākie Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpumi vairs netiks uzskatīti par krimināli sodāmiem, bet tiks kvalificēti kā administratīvi pārkāpumi. Šāds solis būs būtisks ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts iestādēm, kas nodarbojas ar ES sankciju pārkāpumu izmeklēšanu. Vai paredzētie grozījumi palielinās vai mazinās sankciju pārkāpēju skaitu? To rādīs laiks.
Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums piedāvā plašas iespējas stiprināt dažādas nozares, tai skaitā izglītību, digitālās prasmes un inovācijas. Tomēr Latvijā no 2021.–2027. gada periodam pieejamā finansējuma patlaban izmantoti tikai aptuveni 20%. Šis potenciāls, kas varētu būtiski uzlabot izglītības sistēmu un veicināt STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) jomu attīstību, paliek neizmantots. Augstskolas un darba devēji turpina uzsvērt STEM talantu trūkumu, un šīs problēmas risināšana ir arī viena no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma prioritātēm.
Par to, ka Latvijai ir kritiski vajadzīga uzņēmējdarbības un tās vides attīstība, runāts ir daudz – aktuāla ir Latvijas konkurētspēja pasaules tirgos, valsts un cilvēku ilgtermiņa labklājības izaicinājumi. Manuprāt, tikpat svarīgi ir sabiedrībā patiesi novērtēt uzņēmēju pienesumu, kā arī veicināt cilvēku, it sevišķi jauniešu vēlmi startēt uzņēmējdarbībā, kas nenoliedzami saistīta arī ar drosmi un uzdrīkstēšanos.
Rīgas centrs, kas reiz bija Latvijas uzņēmējdarbības, kultūras un sabiedriskās dzīves sirds, pēdējos gados pukst gausāk – tukši skatlogi, slēgti veikali un kafejnīcas, sludinājumi par pieejamām telpām arvien biežāk rotā skatlogus pretstatā iekšā aicinošām un uzrunājošām izkārtnēm. Lai šo situāciju mainītu, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), gandrīz pusgada garumā sadarbojoties ar Rīgas domi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem, sagatavojusi plašu priekšlikumu kopumu, lai Rīgas centru padarītu pievilcīgāku uzņēmējiem, iedzīvotājiem un viesiem.
Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Latvijas ekonomikas mugurkauls, taču 2025. gadā to konkurētspēju būtiski ietekmē spēja ieviest tehnoloģijas, īpaši tās, kas balstītas uz mākslīgo intelektu (MI). Pēdējo divu gadu laikā MI rīku attīstība bijusi ļoti strauja, un šīs tehnoloģijas vairs nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija – tās kļuvušas pieejamas arī MVU, paverot jaunas iespējas drošības risinājumos, pakalpojumu personalizācijā un datu analītikā.
Rīga ir lielākais dažādu sociālo pakalpojumu sniedzējs Latvijā, uz kuru ar zināmu skaudību skatās iedzīvotāji no visas valsts. Cilvēki ar invaliditāti, kuri bieži ir arī mazturīgi, var izmantot bezmaksas vai daļēji apmaksātas palīdzības programmas. Viena palīdzība ir cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem, cita rīdziniekiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tā tam ir jābūt, jo kas gan palīdzēs rīdziniekiem, ja ne pašu vietvara!
Datu analītikai ir milzīgs potenciāls, ko vairākums uzņēmumu Latvijā izmanto nepilnīgi vai nav apguvuši nemaz, – tā var būtiski palīdzēt gan jaunu klientu piesaistē, gan resursu efektivizācijā un manuālā darba optimizācijā. Pašreizējās darba tirgus un uzņēmējdarības vides attīstības tendences liecina, ka nākotnē arvien vairāk tiks novērtēta spēja izcelt un efektīvi pasniegt kvalitatīvus datus, tādejādi izceļoties straujajā informācijas apritē. Tāpēc ir būtiski jau pašlaik ieguldīt gan mūsdienīgās datu analītikas sistēmās, gan darbinieku zināšanās un kompetencēs.
Mazā iedzīvotāju skaita un ierobežoto resursu dēļ Baltijas uzņēmēji nekad nespēs dominēt masu ražošanā un konkurēt ar pasaules lielākajām ekonomikām. Tomēr, apzinoties stiprās puses un atrodot savu nišu, mums ir iespēja iekarot un nostiprināt unikālu vietu arī globālā mērogā. Dziļā saikne ar dabu, kas raksturīga šim reģionam, ļauj izvirzīties līderpozīcijās tieši ilgtspējas, tai skaitā zaļo inovāciju jomā. Turklāt, būdami salīdzinoši mazi, esam pazīstami ar savu pielāgošanās spēju, elastību un uzņēmīgumu – īpašībām, kas ir ļoti svarīgas, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas un prakses.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča nesenā replika, ka “ministrijās kaut kas ir nogājis greizi ar sabiedrības informēšanu” un tāpēc, runājot par valsts pārvaldes samazināšanu, būtu jāskatās arī uz ministriju komunikācijas departamentiem, raisīja vairākas pārdomas.
Latvieši ir veiksmīga nācija, un pirms krievu okupācijas bijām starp 10 bagātākajām sabiedrībām Eiropā (pēc IKP uz vienu iedzīvotāju), uzreiz aiz Francijas un Norvēģijas. Mums ir pieticis apņēmības un vienotības, lai divas reizes izcīnītu savu brīvu valsti. Kādam jaunam uzrāvienam mēs varam apvienoties tagad, lai jau mūsu dzīves laikā atkal redzētu Latviju starp Eiropas līderiem labklājībā?
Bezskaidras naudas norēķini ir mūsdienu finanšu sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Tehnoloģiju attīstības rezultātā iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas norēķināties ar maksājumu kartēm – tas ir populārākais bezskaidrās naudas maksāšanas veids. Viens no Ēnu ekonomikas i
Uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem ir būtiski atbalstīt jaunas iniciatīvas, lai veicinātu inovācijas un tautsaimniecības kopējo izaugsmi ilgtermiņā. Atbalstot inovatīvas mācību programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū nepieciešamas prasmes un zināšanas, uzņēmēji ne tikai iegūst iespēju atrast jaunus talantus, bet arī sniedz savu ieguldījumu kopējā uzņēmējdarbības ekosistēmas un ekonomikas izaugsmē. Nevajadzētu ļaut aizspriedumiem kavēt iesaisti šādos projektos, kas sniedz virkni dažādu ieguvumu gan katram uzņēmumam, gan ekonomikai kopumā.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
