Ar seksuālu uzmākšanos saskāries katrs ceturtais students Latvijā, liecina tiesībsarga veikta aptauja. Tikai retais par to ziņojis, bet, ja tā noticis, lielākā daļa cietušo secina, ka varmākam tas nav radījis nekādas sekas
Kāpēc Latvijas vērtējums starptautiskajā korupcijas uztveres indeksā piedzīvojis kritumu, un ko KNAB darīs, lai situāciju uzlabotu?
src="https://www.arte.tv/embeds/it/112907-077-A?autoplay=true&platform=EXTERNAL&lang=en&subtitle=lv&metaLang=lv" width="720" height="406" frameborder="0" scrolling="no" allowfullscreen="allowfullscreen"> Redakcijas piebilde: video raidsabiedrības ARTE mājaslapā varēs apskatīt līdz šā gada 3.augustam. Šo iknedēļas raidījumu veido Eiropas sabiedriskā raidorganizācija ARTE. Tas tiek publicēts deviņās valodās, pateicoties sadarbībai ar El País (Spānija), Gazeta Wyborcza (Polija), Internazionale (Itālija), Kathimerini (Grieķija), Le Soir (Beļģija), Telex (Ungā
“Latvijas pārticība un attīstība balstās tajā, cik zinoši un spējīgi ir mūsu iedzīvotāji,” - to mums regulāri atgādina ekonomisti, aicinot īstenot pāreju uz ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību.[1] Zinātne un laba izglītība ir pamats sociālekonomiskajai attīstībai. Tāpēc mūs satrauc samilzušās problēmas Latvijas zinātniskajā un akadēmiskajā vidē, kur jau gadiem ir nepietiekama zinātnieku ataudze. Tā 2019. gadā 40% no visiem Latvijas zinātņu doktoriem bija vecāki par 65 gadiem.[2] Šo problēmu nesen ilustrēja arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēku diskusija par to, ka Latvijā neveidojas jauno zinātnieku paaudze, kas virza tādus Latvijas kultūrai unikālus un svarīgus pētniecības virzienus kā, piemēram, latviešu valoda un fonētika.[3]
Trauksmes celšana ir iespēja ikvienam iesaistīties tiesiskākas un no korupcijas un citiem pārkāpumiem brīvākas sabiedrības veidošanā. Tāpat ikvienam ir tiesības ziņot par darba vidē novērotu pārkāpumu un saņemt likumā noteiktas aizsardzības garantijas.
Ilggadējais Latvijas Universitātes senators un Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Māris Kļaviņš pieķerts plaģiātismā, bet par iespējamu krāpšanos viņa vadītā projektā ierosināts kriminālprocess. Tas noticis laikā, kamēr viņš bija universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētājs
Ak, šīs ASV sankcijas Aivaram Lembergam! Tauta par tām būtu piemirsusi, ja vien pats Lembergs spētu reiz rimties par tām runāt. Taču, ak vai, viņš nespēj. Vairākkārt decembrī, arī janvārī turpina. Tikko pats paziņoja, ka par sevi ASV failos esot saskaitījis paša pastrādātus 43 smagus noziegumus! Nav maz. Tomēr ASV pusei neesot pierādījumu. Viņš tos neredzot vai arī neprotot ASV rakstus lasīt. Tāpēc aicina ķerties pie lietas ikvienu, kurš prot. Viņš gan ir deklarējis, ka tādi, kas atradīšot pierādījumus par viņa noziegumiem, ka tādu veiksminieku nemaz nevarot būt. Jo viņš, Lembergs, pat ziedlapiņu neesot atļāvies paņemt no puķes, kas rotā Ventspils pilsētas domes darbagaldu.
“Vēl nav par vēlu nākt atzīties.” Skaidrīte Ābrama, bijusī Konkurences padomes vadītāja.
Kad pirms divarpus gadiem sāku publiski runāt par ārpusģimenes aprūpes sistēmas nežēlību pret bērniem, nebija tāda Trauksmes celšanas likuma, kas paredz gan to, kā celt trauksmi un pie kā vērsties, gan nodrošina trauksmes cēlēja aizsardzību. Man nācās pašai iziet visu procesu no sākuma līdz galam, sākotnēji nezinot, kam varu uzticēties, un meklējot palīdzību dažādās institūcijās. Jūtos pateicīga saviem kolēģiem psihologiem un psihoterapijas speciālistiem par tūlītēju, nesavtīgu un ilgstošu atbalstu visā garajā ceļā.
Šā gada 1. maijā spēkā stājās Trauksmes celšanas likums, kas paredz trauksmes cēlēju aizsardzību un aicina cilvēkus neklusēt par nejēdzībām darba vietā. Lai to veicinātu, visām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 50 darbiniekiem ir jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma. Iesakām arī mazākiem uzņēmumiem apsvērt iespēju šo sistēmu ieviest, tā uzlabojot uzņēmuma darbību.
No 1. maija Latvija ir pievienojusies tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās ir izstrādāts un ar speciālu likumu regulēts trauksmes celšanas un trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisms. Tas raisa divējādas izjūtas. No vienas puses, beidzot panākumiem vainagojušies vairāk nekā 10 gadus ilgušie “Delnas” centieni rast dzirdīgas ausis politiķu aprindās, lai šo jautājumu sakārtotu, un Valsts kanceleja sadarbībā ar citām institūcijām ir paveikusi lielisku darbu, sagatavojot likumprojektu. No otras puses, darvas piliens medus mucā ir atskārsme, ka nepilnības, kas bija jānovērš vēl līdz februārim, joprojām nav novērstas, un tas gan ir tikai politiskās gribas jautājums.
Šā gada 1. maijā Latvija pievienojās to valstu grupai, kur celt trauksmi (ziņot par iespējamiem pārkāpumiem) ir likumā nostiprināta personu tiesība. Likums ietver trauksmes cēlēja un viņa radinieku aizsardzības garantijas no iespējamās izrēķināšanās.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
