tautasdziesmas
- Saruna
- 26.06.2025.
Tuvāk pamatiem
- Vēsture
- 07.04.2024.
«Bagātnieks priekš vispārības»
- Intervija
- 28.06.2023.
«Ja svētkos birst asaras, to var atļauties»
- Vēsture
- 25.06.2023.
150 gadu lielākie hiti
- Intervija
- 25.06.2023.
- Laura Dumbere
Svētbrīža vientulība
- Brīvdienas
- 07.05.2023.
Laipni lūgti Igaunijas sieviešu salā!
- Saruna
- 26.06.2025.
Tuvāk pamatiem
Kādi bija latviešu folkloras pētniecības sākumi un turpmākie ceļi? Cik aktuāla tā ir mūsdienās?
- Vēsture
- 07.04.2024.
«Bagātnieks priekš vispārības»
Martā aprit 130 gadu, kopš 1894. gadā klajā nāca Krišjāņa Barona vākto un kārtoto Latvju dainu pirmā burtnīca. Tās nebūtu bijis, ja savu finansiālo un organizatorisko artavu nesniegtu Pēterburgas latviešu uzņēmējs Henrijs Visendorfs
- Intervija
- 28.06.2023.
«Ja svētkos birst asaras, to var atļauties»
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga par Dziesmusvētku tautas kopīguma vibrācijām un asaru nepieļaušanu savas prezidentūras laikā
- Intervija
- 25.06.2023.
- Laura Dumbere
Svētbrīža vientulība
Virsdiriģents Māris Sirmais runā par svētkiem kā svētbrīdi un savu diriģenta patieso misiju
- Brīvdienas
- 07.05.2023.
Laipni lūgti Igaunijas sieviešu salā!
Rīgas līča otrā pusē esošā Kihnu sala UNESCO skatījumā ir īpaša ar savām kultūras izpausmēm un zemkopības tradīcijām, kuras lielākoties saglabājušās uz mazās salas dzīvojošo sieviešu dēļ
- 1 no 2 miljoniem
- 03.08.2022.
Edgars Linde, nošu pieraksta izveidotājs latviešu tautasdejām
Vai vari palīdzēt ar kora notīm? Šādu jautājumu skaņu režisors, kordiriģents un komponists Edgars Linde saņēma no kolēģiem Mārtiņa Klišāna, Uģa Prauliņa un Agra Daņiļeviča, kuri gatavojās koncertuzvedumam Dziesma dejo, deja skan. Skatītāji to varēs baudīt Mežaparka Lielajā estrādē 5. un 6. augustā. Koncerts iecerēts grandiozs — ar 6000 dalībniekiem no Latvijas un ārvalstīm, kuri apguvuši gan tradicionālo Dziesmusvētku repertuāru, gan jaunradi. Ievērības cienīgs koncepts: pirmo reizi dziedātāji dejos un dejotāji dziedās.
- Slavenība
- 22.09.2021.
Kolumbs rudenī
Kā apklusināt iedvesmu — šī doma Knutu Skujenieku vairs nenomoka. Un arī memuāru nebūšot. Uz 85. dzimšanas dienu toties iznākusi Eiropas tautasdziesmu izlase
- Afiša
- 01.07.2020.
Ir iesaka
No 4. jūlija. IZSTĀDE. RIHARDS ZARIŅŠ. KO LATVIJAS MEŽI ŠALC NACIONĀLĀ MĀKSLAS MUZEJA LIELAJĀ ZĀLĒ. Izstāde uzsver mākslinieka unikalitāti un daudzpusību. Zariņš mūsu kultūrtelpā atstājis simboliskas liecības — valsts ģerboni, naudaszīmes, pastmarkas, izveidojis Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu. Zariņu uzskata par latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicēju, oforta tehnikas izkopēju un popularizētāju. Lnmm.lv
- Viedoklis
- 15.10.2019.
Lielie kapi cilšu kultūras sabiedrībā
Mēs esam Dziesmusvētku nācija. Tieši tāpēc arī neesam nācija. Dziesmas, deja un tautastērpi, Bārtas vainagi, koka karotes un pīti grozi ir lieliski. Tieši tāpat kā aukstā zupa un sklandrauši. Nemateriālais un viegli pārvietojams sadzīves kultūras mantojums, lai cik valdzinošs un izkopts tas būtu, nevienu nepadara par nāciju. Tāds ir arī ciltīm. Un ciltis nav ne sliktas, ne labas, bet vienkārši tās ir ciltis un tām nav savas valsts. Mani iedvesmo Dziesmusvētku kopkoris, un svētku gājiens ir zāles dvēselei un meita dejotāja iet godasardzē pie Dziesmusvētku karogiem. Taču zinu, ka reizi piecos gados notiekoša garīgā kultūras mantojuma demonstrēšana, dainu skapji un Bārtas vainagi ir nepietiekami, ja mēs sevi uztveram kā pieaugušu nāciju.
