Pasaule gatavojas «paredzami neprognozējamā» Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāvēs ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un, iespējams, ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Šķiet, ka Trampa prezidentūra 2025. gada 20. janvārī sāksies brāzmaini. Pasaulei ir atlicis maz laika, lai sagatavotos.
Karš Ukrainā. 133. nedēļas galvenie notikumi
Saeima pagājušajā nedēļā ārkārtas sēdē ārlietu ministra amatā apstiprināja pieredzējušo diplomāti Baibu Braži. Viņa Latvijas ārlietu dienestā ir jau 31 gadu. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11 frakcijas Stabilitātei! deputāti, atturējās deviņi Nacionālās apvienības deputāti.
Konkurences padome identificējusi septiņus Latvijas valsts ceļu iepirkumus kopsummā par 24 762 000 eiro, par kuriem ceļu būvniecības uzņēmumiem A.C.B, Ceļu pārvalde un Strabag bijusi aizliegta vienošanās. Karteļa dalībniekiem sodos jāsamaksā 4,4 miljoni eiro.
Gan eksporta, gan importa vērtības izaugsme šā gada sākumā ir būtiski savārgusi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība februārī pieauga tikai par 3%, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet preču importa vērtības kāpums praktiski nebija pamanāms veidoja nieka 0,1%. Eksporta un importa cenu kāpums ir sācis atkāpties, tomēr tas neskaidro tik strauju sabremzēšanos ārējās tirdzniecības rādītājos. Saskaņā ar CSP datiem ražotāju cenas eksportētajai produkcijai februārī auga par 8,8%, savukārt importa cenas janvārī bija tikai par nepilniem 5% augstākas nekā gadu iepriekš. Tā kā cenu kāpums apsteidz vērtības kāpumu, varam secināt, ka preču fiziskie apjomi šā gada sākumā mazinās gan eksportā, gan importā.
Latvijai Covid-19 krīze nav bijusi viegla. Tā ir atņēmusi vismaz 2550 cilvēku dzīvības. Diemžēl tā ir gandrīz pilnībā novērsusi uzmanību no demogrāfiskās krīzes, kas no 2010. gada ir mūsu valstij vidēji katru gadu atņēmusi 22 700 iedzīvotāju. Lai jāatzīst, ka arī migrācijas tempi pēdējos gados ir samazinājušies, iedzīvotāju skaits joprojām sarūk un modeļi paredz turpmāku sarukumu arī nākotnē. Tas, cita starpā, arī samazinās ekonomiskās aktivitātes tempu.
Atklāta vēstule Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, finanšu ministram Jānim Reiram N
Pērn Ķīnas IKP pieauga par 6,6%. Daudzas rietumvalstis šādu ekonomikas skaitli var apskaust, taču Ķīnā tas ir zemākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā, raisot bažas, ka šī Āzijas lielvalsts sāk zaudēt jaudu kā globālās ekonomikas motors
20. augustā oficiāli noslēdzās Grieķijai sniegtās 320 miljardu eiro starptautiskās palīdzības programma, paverot ceļu jaunam finansiālas neatkarības laikmetam. Tomēr grieķu mokas vēl nav beigušās
SVF samazina pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ceturtdien paziņoja, ka Ukrainas palīdzības programmas apjoms veidos 14 līdz 18 miljardus dolāru, vēsta LETA/AFP.
Nedēļas notikumi pasaulē
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
