Atbildīgums uzņēmējdarbībā laika gaitā ir apaudzis ar dažādiem jēdzieniem un abreviatūrām – ESG, CSR, ilgtspēja un citām –, taču to nozīme pamatu pamatos paliek nemainīga: runa ir par tāda veida uzņēmējdarbību, kas rēķinās arī ar sabiedrības interesēm. Diskusijās par ilgtspēju bieži nonākam kādā no galējībām – vienā pusē dominē pārliecība, ka biznesam nav un nevar būt cita mērķa kā vien peļņa, otrā, ka uzņēmējdarbība pastāv, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības.
Esam ļoti dažādi. Lielākā daļa no mums var izmantot visas savas maņas – dzirdi, redzi, tausti, lai iepirktos, pieteiktu vizīti pie ārsta vai iegādātos transporta biļeti. Taču ne visi to spēj. Eiropā ir vairāk nekā 100 miljoni cilvēku ar invaliditāti, bet Latvijā tādu ir ap 200 tūkstošiem jeb 10% no iedzīvotājiem.
Jau trešo reizi notikusi Baltijas Ilgtspējas balvas pasniegšanas ceremonija. Šā gada fokusā — neatliekamas klimata problēmas un sociālās iniciatīvas
Eiropas Zaļais kurss, kas ilgtermiņā paredz padarīt ES ekonomiku efektīvāku, cilvēkam un videi draudzīgāku, tuvāko desmitgažu laikā nozīmē visaptverošas un dziļas pārmaiņas praktiski visās uzņēmējdarbības nozarēs.
Klimata pārmaiņas, augstais gaisa piesārņojums lielajās pasaules pilsētās un sliktā ūdens kvalitāte upēs, ezeros un jūrās ir tikai daļa no globālajām vides problēmām, ar kurām saskaramies. Tādēļ ir likumsakarīgi, ka sabiedrības spiediens uzņēmējiem izvēlēties videi draudzīgākus risinājumus tikai palielinās.
Lai arī kopējā sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti pēdējo gadu laikā ir kļuvusi iekļaujošāka, joprojām nav izdevies pilnībā integrēt darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti. Vai tas ir darba devēju vai kolēģu attieksmes jautājums, stereotipi? Ir skaidrs, ka pārmaiņām ir jānotiek, jāveicina uzņēmēju izpratne un informētība par šo cilvēku nodarbināšanu un to, ka patiesībā cilvēki ar invaliditāti nebūt neveic savu darbu sliktāk par citiem. Tieši pretēji – nodarbinot cilvēku ar invaliditāti, uzņēmumam ir iespēja iegūt lojālu un atbildīgu darbinieku.
Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju preču un pakalpojumu izvēlē ņem vērā ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī vides, sociālās atbildības un pārvaldības jautājumus. Tā secināts mērījumā par uzņēmumu un sabiedrības attiecībām “Uzņēmumi un sabiedrības gaidas 2020” (USG 2020), kuru šogad otro gadu veicis Vīlands Associates un VA Government. Tas saskan ar tendencēm pasaulē, kur, runājot par tirgus ekonomiku pēc Covid-19, tiek lietots teiciens “atjaunot to labāku” (built it back better).
Uz cik stabiliem pamatiem mazie uzņēmumi būvē savu biznesu - to piedāvā noskaidrot Atbildīga biznesa novērtējums jeb internetā aizpildāma anketa, ar kuras palīdzību uzņēmēji var izanalizēt sava biznesa ilgtspēju un salīdzināt sevi ar citiem tirgus spēlētājiem
Lieliskie Pikas puiši ar žurnāla Ir velofendera akciju Kannu reklāmas festivālā iegūst trešo vietu
Cilvēki visvairāk uzticas pārtikas ražotāju atbildīgumam pret sabiedrību un pozitīvāk vērtē mazākus uzņēmumus
Apritējis jau ceturtdaļgadsimts, kopš apjēga par to, cik bīstama pretruna pastāv starp cilvēces vajadzībām un pasaules resursu ierobežotību, radīja ilgtspējas jēdzienu. Kad AN
Sasniedzis platīna virsotni
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
