Latvijas sabiedrībā nav pieņemts runāt par algām. Atalgojums tiek uzskatīts par sensitīvu un privātu informāciju, nereti pat tabu tēmu, par ko labāk nerunāt. Darbinieki nav pārliecināti, kā vislabāk apspriest atalgojuma jautājumus darba intervijās vai kā par to runāt darba attiecību laikā, savukārt darba devēji bieži detalizēti neatklāj faktorus, kas ietekmē atalgojuma apmēru, un nereti klasificē atalgojuma informāciju darba līgumos kā konfidenciālu. Lai gan pēdējos gados esam atvērtāki diskusijām par algām, pateicoties Latvijas likumdošanā noteiktajai prasībai darba sludinājumos norādīt algas līmeni, sabiedrībā joprojām vērojams diskomforts, runājot par atalgojumu.
Kad bērni sāk pirmsskolas gaitas vai dodas uz vasaras nometni, vecākiem ir ļoti svarīgi zināt, kā viņiem klājas. Kāda bija aizvadītā diena, kādi pozitīvi vai ne tik pozitīvi brīži bijuši dienas laikā, kā bērns jūtas u.tml.
Pagājušajā nedēļā nopirku zefīra kūciņu un atzīmēju gadu, kopš esmu atpakaļ mājās no ASV. Tas ir bijis bagāts un skaists gads, kurā noticis daudz laba. Par to saku paldies ģimenei, draugiem, kolēģiem. Skrollējot telefona arhīva bildes, ir daudz foršu atmiņu, bet pats galvenais — idejas un enerģija, lūkojoties uz priekšu.
Jau 10. reizi Cēsīs notiks sarunu festivāls Lampa. Ko par iespēju diskutēt un ar sarunu mainīt dzīvi domā festivāla direktore Ieva Morica
Tendence ir nemainīga — sabiedrība noveco. Ko par ilgdzīvošanu, kas ir ne tikai krietns gadu skaits, bet arī kvalitāte un viedums, var pastāstīt tie, kuri dzīvi vērojuši gana ilgi, pētījusi žurnāliste Eva Johansone
Frāzes, ko neteikt savam partnerim strīda karstumā
Reiz mazais Jēkabs pēc zaudējuma dambretes spēlē dikti raudājis, bet lielā māsa sacījusi: jāmācās zaudēt. «Nē! Ir jāmācās uzvarēt!» iekliedzies puika. Tagad Jēkabam Birzniekam ir divpadsmit, un trīs gadus viņš ik dienu mācās uzvarēt hokeja laukumā, trenēdamies Daugavpils Ledus sporta skolā. Kļūt par hokejistu kopš mazotnes bijis viņa sapnis. Un naudu inventāra iegādei Jēkabs nu nopelna pats.
Samērā bieži publiskajā telpā dzirdam dažādus vērojumus par sabiedrības kritisko domāšanu – vēl nesen itin bieži tā, precīzāk sakot – tās trūkums, tika piesaukta Covid-19 kontekstā. Taču man plašākas pārdomas par sabiedrības kritiskās domāšanas spēju radās, sekojot līdzi Saeimas priekšvēlēšanu cīņai un debatēm. Vai pietiekami spējam jautāt, analizēt, interpretēt, vērtēt un spriest par to, ko lasām, dzirdam un redzam? Vai spējam saprast, kas stāv aiz dažādiem lozungiem? Aizdomājos arī, ko vismaz lielie darba devēji un uzņēmumi var darīt, lai sabiedrības kritiskās domāšanas līmeni uzlabotu.
Demokrātija no cilvēkiem prasa iekšējo nobriešanu un pamatīgas sarunas, bet labas sarunas prasa laiku, uzskata festivāla Lampa direktore Ieva Morica. Šogad festivāls notiks jau astoto reizi
Kā ceļotāja Agnese Skunstiņa iemācījās apstāties un doties piedzīvojumos
Interesanti fakti, ko izmantot sarunas sākšanai ar ceļā sastaptu svešinieku
Lai spētu krīzē parūpēties gan par sevi, gan atbalstīt līdzcilvēkus, svarīgi nesastingt bailēs, bet izprast emocijas un gatavoties dažādiem notikumu attīstības scenārijiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
