Ilustratīvs attēls.
Samērā bieži publiskajā telpā dzirdam dažādus vērojumus par sabiedrības kritisko domāšanu – vēl nesen itin bieži tā, precīzāk sakot – tās trūkums, tika piesaukta Covid-19 kontekstā. Taču man plašākas pārdomas par sabiedrības kritiskās domāšanas spēju radās, sekojot līdzi Saeimas priekšvēlēšanu cīņai un debatēm. Vai pietiekami spējam jautāt, analizēt, interpretēt, vērtēt un spriest par to, ko lasām, dzirdam un redzam? Vai spējam saprast, kas stāv aiz dažādiem lozungiem? Aizdomājos arī, ko vismaz lielie darba devēji un uzņēmumi var darīt, lai sabiedrības kritiskās domāšanas līmeni uzlabotu.
Sarunas par būtisko – pamats pozitīvai darba videi
Man pēc atbildes tālu nebija jāmeklē, jo pirms gada SEB bankā sākām iekšēju iniciatīvu – sarunu ciklu SEB Talks –, kurā apskatām ne vien bankai raksturīgas finanšu un vadības tēmas, bet skatāmies krietni plašāk. Kas ir svarīgs sabiedrībai un katram no mums? Kas mūs šobrīd uztrauc? Tāpēc mūsu ikmēneša sarunu tēmas ir, piemēram, par ģeopolitisko situāciju vai izaicinājumiem enerģētikā. Tās ir mūsu visu aktualitātes, ko pārrunājam ģimenē un draugu lokā. Sociālā vide darbavietā nav un nedrīkst būt izņēmums, kurā mēs runājam tikai un vienīgi par situāciju finanšu sektorā un neko vairāk.
